Tici sev.

Gribēju es laimītei lūgt mazliet,  

To pašu mazāko, kas ir.

Tādu, kurš prot manai sirdij līdzi just,

Neprasot un saprotot.

Ko dot siltā pavasarī un rudenī apskaujot.

Pacelt mani, ja paklupšu es reiz,

Un ... lasīt vairāk

Bezcerīgi iestigusi sirds mana tevī,  

Dāvinu viņai saullēktus, rietus,  

Vedu gar jūru lai burbuļus jauc,  

Bet viņa jau atkal paslēpjas tevī. 

Pat atnesu rādīt garkakla rupuci 

Lai paskatās ... lasīt vairāk

 Veru grāmatas vāku

Un pirmo lappusi lasīt sāku.

Tur rakstīts par Tevi,

Par to, ko Tu mums devi.

Tur rakstīts par jūru,

Kur vakarā norietot saule

Sārtu ugunskuru kūra,

Tur rakstīts par putniem, ... lasīt vairāk

Reiz dēls uz manu dārza dīķīti atveda gaiši zaļu plastmasa laivu. Man tā ļoti iepatikās. Mēdzu tās grīdu mazgāt un vienmēr uzturēt tīru. Bieži gāju tur ar savu pusdienu porciju. Sēdēju saulītē, basām kājām vai adīju ziemai siltas vilnas zeķītes. ... lasīt vairāk

Neilgi pirms saulrieta parkā,  

Kad pirmoreiz satikties gāju,  

Bija soliņi krūmu skauti,  

Tie skatienam paslēpa mūs. 

Nāk atmiņā nerātnās domas,  

Kā kaitināt puisi nācu 

Un ... lasīt vairāk

Dzeja nav burtu salikums pareizs,

Skaisti vārdi, ko aizmirsīs rīt.

Iekaltas frāzes, atskaņas, pēdas,  

Rindas, ko mācējis uzrakstīt cits.

Dzeja nav bailes no kritikas skarbas,

Dzeja ir dvēseles lidojums ... lasīt vairāk

Un pļavziedu smaržā,

Kas reibinot bur.

Un baltputu vilnī,

Ko jūra nes līdz.

Un mākoņu laivā,

Kas debesīs stīdz.

Bet vēl tavas rokas

Es – vējā gaistošā,

Reiz ... lasīt vairāk

Mīļā iemigusi gultā saldi čuč. Uz vēdera. Viņai tā dikti patīk. Es skatos uz viņu ar mīlestības pilnām acīm un paņemu viņu azotē ar visu guļamo. Uznesu debess plašajos jumos un ielieku dūnu makoņu apskāvienos un noguļos sirdsrozītei ... lasīt vairāk

Tad, kad liekas
Ka laime projām iet
Un arī displejs
Telefonam saplīst
Bet auto motors
Biezos dūmos tīts
Un sirds nu grūsni pukst
Par aizgājušo sauli
Arī citas sistēmas
Nu ķeras vados sapītos
lasīt vairāk