Parāds

Neilgi pirms saurieta parkā,  

Kad pirmoreiz satikties gāju,  

Bija soliņi krūmu skauti,  

Tie skatienam paslēpa mūs. 

Nāk atmiņā nerātnās domas,  

Kā kaitināt puisi nācu 

Un nebijos es ne nieka  

Līdz tika jau mājieni doti. 

Lūdzu nerausti lauvu aiz astes!  

Bet patika man no tiesas 

Stigt kvēlajā skūpstu purvā... 

Ak Dieviņ, lūdzu,   

Lūdzu vēlreiz vēli,  

Kvēli, kā jaunībā just,  

Jo citādi nabaga puiši 

Mūža galā man parādā būs!