Rizhik, labpraat dzirdeetu detalizeetaaku domas izklaastu. Nu, sadalju par teemu - staigaat pa zemi, ne maakonjiem. Paldies, ak jel.

Saules bērns (Tālas noskaņas zilā vakarā)

Kad tevim uzbrukušas bēdas, —

Tās gremž un grauž, un iekšas plosa,

Un sirdī mūžam atstāj ... lasīt vairāk

BŪREŅA STĀSTS

Reiz kāda pagasta nomalē plauka zemnieku sēta. Saimniecībai piegūla plaši lauki, ko ielokā ieskāva mežs, un īpašumam cauri vijās tikko pamanāms ceļš, kurš turpinājās ... lasīt vairāk

Shii smilshukaste no nozheelojamas ir paarveertusies par pretiigu.

NU, NU, VĒJŠ …

Vējš skraidīja pa liedagu: ieskrēja jūrā, papūta viļņus - apnika, papūta smiltiņas - apnika, papūta kokiem lapas - apnika, pacilāja meiteņu kleitu malas - apnika, paraustīja ... lasīt vairāk

APKĀRTSKRAIDĪTĀJS UN STĀVĒTĀJAS

Uz galda stāvēja Vāze ar Ūdeni, kurā priecīgi ziedēja Puķe.

Ūdenim pēkšņi palika garlaicīgi un viņš Puķei sacīja: "Tu mani izmanto. Es nolēmu, ... lasīt vairāk

KĀPĒC VIŅI TĀ?

Izcirtuma malā rotaļājās mazie vilcēni. Mamma bija atļāvusi iziet saulainā vietā. Tad nu viņi plosījās uz nebēdu, mīļi kodīdami viens otru. Tikai viens vilcēns vienmēr koda stiprāk. Pārējie viņam aizrādīja, ka ... lasīt vairāk

KAD SAVU VĒJU RADĪJA KOKI

Neatminamos laikos vēju radīja koki. Dižozols pasludināja sapulci un visi kopā nolēma: uz kuru pusi, cik ilgi un cik stiprs būs vējš. Tad egles sāka šalkt takti, apses ... lasīt vairāk

KĀ TRAUKU LUPATA MUKA

Reiz kāda Trauku Lupata nolēma, ka nav nekāda kalpone un turpmāk traukiem muguras neberzīs. Lupata muka laukā no rokām, pavirši mazgāja un kādu dienu sapelēja. Saimnieks to ... lasīt vairāk