Pastaasts iz manas dziives.

Pamatskolaa dziedaaju korii. Kaa soliidas skolas soliids koris piedaliijaamies Jaunieshu Dziesmu/deju sveetkos.

Tie bija laiki, kad [cik atceros], par paikoshanu mees/Riigas smulji, domaajaam pashi. ... lasīt vairāk

MĒS AR IERINDNIEKU VASJU ...

Reiz Griņas vienība nokļuva kādā mazā ciematiņā, kurā jau miera laikā bija palikuši tikai večuki un tie, kurus pilsēta un cilvēces sasniegumi ... lasīt vairāk

ZIRNEKLIS AR VIENU KĀJU

Pagalmā puikas dzenāja bumbu, bet Gvido pētīja zirnekli, kurš rāpoja pa mājas sienu. Tam bija ļoti garas kājas, bet pats ... lasīt vairāk

AR DUNCI VAR GRIEZT ARĪ MAIZI

Reiz kādos ierakumos sarunājās Ložmetējs, Šautene un Duncis.

“Āā-ūū-mm ..., ” nožāvājās Ložmetējs.

“Ko, nu, bļausties! Piesauksi vēl kādu, ” tam aizrādīja ... lasīt vairāk

NODEVĒJI UZ ŠĶĪVJA

Lapsa noķēra Zaķi. Turēja savās ķepās un gatavojās nokost. Zaķis

nenobijās un nopurināja galvu. Ausis kā pātagas sasita Lapsai ģīmi. Viņa

instinktīvi ... lasīt vairāk

LĀPSTIŅNESĒJS

(atvasinājums no A.B. “Sprīdīša”)

Reiz kāds puisis paņēma savu, no tēva mantoto, sapiera lāpstiņu un devās pasaulē - to apskatīt, iepazīt, un naudu gūt. Viņu sauca ... lasīt vairāk

Taaks, Rragana man piedaavaaja - ja iepirkshu biljetu uz Apvedceljsh koncertu, paraadiishot pupus.

Tad nu man tagad ir varianti:

a. pirmajam aizsuutiiit sava kraana bildi un prasiit, lai MAN nopeerk biljeti uz to konci;

b. ... lasīt vairāk

Tevi satiku

Tevi satiku es , kad acis zemē skatijās,

Skatiens pilns asaru , smaids sejā izdzisis.

Tevi ... lasīt vairāk

DZĪVNIEKU PATVERSME CILVĒCĪBAI

Laukā sals, bet cilvēks bez mājām klejo pa pilsētas ielām.

Jā, ir patversmes, kurās var gulēt, bet tajās krāc bēdīgie vaidos un sūdzas par dzīvi, ko plēsuši citi, jo paši jau nav ... lasīt vairāk