Astoņ kustoņ

Sveik!

I kas notiek, ja iekš to pasaul vis to dator un datorsistēm vien brīd saiet galīg sviest? Nē, es nedomā par to, ka robot sāk galināt cilvēks ar kalniem. Es domā par to, ka, vai cilvēk vispār kaut ko spēj izdarīt.

Mēdz jau sacīt, ka slinkum ir progres dzinējspēk. Pie mums – Purmalspilsēt – noteikt. Nāburg, Dievībpap sak, ka viņ dēl vairs citādāk uz galvspilsēt nebrauc kā caur neeksistējoš al. Un galvenaš – pats laimīgs. Al nav redzēš un nevien cit ar nav, bet jaunaš laimīg kā pa devīto pasauls brīnum.

Kāpēc taisn pa devīt? Aiz to, ka man aiz akačcsien skan dziesmiņ par tiem astoņ kustoņ, ko zierg nevar nopirkt un ta pērk cierk. Atkal vien mazmeitīn kā lielpilsēts dzīv nepiederīg tik atsūtīt pie mums a siev. Siev gan šovakar a Dievīnkundz rau bingo, es pa auklīt sarunā sav mīļāk paragan Lind.

Un nu es tā domā – varbūt taisn no to mazmeitīn, kur atkal kā nekam nederīg ir atmest mums a siev audzināt, ir jāsāk veidot jaun pur vell cilt. Lind sak, ka es ir pa daudz iedzērs, un man siev te nav, ka varēt pajautāt, bet, ja kāds ir ar mier nākt man biedros par jauno paaudz audzinātāj – lai to Lind ar visiem viņ iebildum paliek, kur paliek – tad es ir ar mier uzklausīt piedāvājum.