Smak

Sveik, jaunieš!

Siev ar paš galveno no manām paragan un vellat slim nolikušās un līdz a to Purmals pilsēts pura malā i kaut kā maķenīt skumīg un garlaicīg. Laikam rudens sācies, kā vakar, kad atkal sēdējām un pīpējām, un dzērām kopā, teica kaimīntēs vārdā Dievīns. Un tajā ziņā nu es viņam piekrīt, ka kaut kas pavisam noteikt ir sācies. Vien paragan man stāstīj. Es sākumā domāj, ka viņai no slimošan drudž murg sākušies, bet tagad tā padomāj. Kaut kas patiešām varēt būt, ka ir sācies.

Vai jūs, par piemēr, ir redzējuš pur vell, kuram asiņo deguns? Jājautā, vai jūs vispār i vell redzējš, man jau pašam kopš pērnās vasars īsti nav sanācs. Nē, nē, spogulī es, protams, pa reitai reizai iemet ac. Parast gan priekšrok dod sav akačvirs ūdens spieģelim. Bet citu vellu redzēt kād laicīn nav sanācs. Nav jau vairs mūsējo šai malā ne vella atlics. Kurš aizbraucs, kurš apprecējies, kurš izdarīš abs divs uzreiz.

Bet senāk laiks nevienam vellam deguns asiņot nemēdz. Nu, vismaz pur vellam pavisam noteikt ne. Pa tiem smalkiem kārkl antiņiem es nezin spriest. Viņiem varbūt arī kaut kas cits i mēdzs gadīties, bet nu manai slakai nu gan nekad nekas tāds nav nācs pret. Bet tagad. Katr rīt un katr vakar. Kā es ceļs no gults vai liek galv pie spilven, tā asins gāžs pa ab nās. Skrien taisn tā, kā Purmals pilsēts notekūdeņ, kas tiek pa klus gāzt iekš to man pur.

Es tai caurul pa reiz pieliek vien liel spund priekš un ta var papriecāties, kā ļautiņ tur vazājās paš pa sav čurikak ar zābakiem un degun saraukuš. Bet ar asiņojoš snuķ no to priek tā priecāšan sanāk krietn mazāk. Redz, neko tak saost nevar. Man jau tie ļautiņmēsl nekad nav dikt patikuš, tomēr tas, kas nevien ļautīn nepatīk, nevar nevien kārtīg vell neiet pie dūš. Kopš man te akačdurpriekš ir uzcelt šito sūpilsēt, es i visai savai slak kā pats vecaš visu pura vellu vecaš vells izdevs tād noteikum.

Sievieš – man vec un paragan ar vellat – gan sak, ka taisn no to smak i viņām ar sūnain palics. Es nezin, mēs a nāburtē vakar sēdēj un domāj pa šito liet un neko tād neatcerējs redzējuš, ka vell un vellsievišķ būt no šmuc, ko cilvēkļautīn nemīl, slikt palics. Nāc pie secinājum, ka man vajag nomainīt paragan un vellat ansambēl pret jaunāk modeļ. Interesents, kā aizvien, laipn lūgts rakstīt.