Capt_James_Hook dienasgrāmata

Labrīt, taut!

Kas pie vell te vispār notiek? Mans iepriekšējs ieraksts i sacēls tād vētr iekš ūdeņglāz, ka man sieviš draud no akač iztriekt. Nu, iespējms, tur i pie vain ar viens drusk ieildzs stipr garšīg ... lasīt tālāk

Es sveik, vis cienījam ļauž un ne tik cienījam ar! Man sauc Vecaš Vell. Priek iepazīties. Jā. Un šodien es jums pastāstīs, kā pareiz gūstīt maz nīlzirdziņ.

Vispirms jau. Vis tie, kuri domā, ka jāgūst ir tikai liel dzīvniek, ... lasīt tālāk

Labrīt, taut, kaut ar pulkstens kād brītiņ jau sak, ka būt pareizāk teikt “labvakar”.

Šodie es pa ilg laik nolēm atkal te pieslēgties. Ne tāpēc, ka galīg nekā cit nebūt, ko darīt, bet gan tāpēc, ka nesaskatīj īst cit ... lasīt tālāk

Eh, jaunie ļauž un ļaudiens… Ko, nav tād vārd “ļaudiens”? Taisn raudāt gribās, nu, kā t’ nav, ka es tād vārd tikko lietoj, ta jau ir, ja ir, ko lietot. Un, ja vēl lietotāš ir, ta jau pavisam lab. Tā mēs ar ... lasīt tālāk

Eh, sasodīts, neko vairs nav to, ko ir bīš. Tagad pag druscītiņ, publik, un es paskaidros, pa ko i run. Jāpiesēž tikai šite pat uz vien bērz sakārn, lai omulīgāk klabināšan uz man vec rakstāmmašīn. Tā, vēl druscītiņ ... lasīt tālāk

Eh, sasodīts – kakls sāp.

Jā, atvainošan, atvainošan – labvakar vis, kur šito las.

Bet kakls sāp tik un tā un, kā man mīļ sievīn šādos gadījumos mīl teikt – ja kakls sāp, ta jau i ... lasīt tālāk

Sveik!

I kas notiek, ja iekš to pasaul vis to dator un datorsistēm vien brīd saiet galīg sviest? Nē, es nedomā par to, ka robot sāk galināt cilvēks ar kalniem. Es domā par to, ka, vai cilvēk vispār kaut ko spēj izdarīt.

Mēdz ... lasīt tālāk

Sveik, jaunieš!

Siev ar paš galveno no manām paragan un vellat slim nolikušās un līdz a to Purmals pilsēts pura malā i kaut kā maķenīt skumīg un garlaicīg. Laikam rudens sācies, kā vakar, kad atkal sēdējām un pīpējām, ... lasīt tālāk

Ta nu tā, tāmen unt herren, man i jumsīm viens jautājiens. Bet vispirms – neliel priekšvēstur.

Vakar mēs a kaimīn Dievīntēv bī sarunāš, kā katr piektiens vakaru pasēst un pasērst tepat mana mīļā Purmalas pilsētas pura ... lasīt tālāk

Ekur, laba dieniņa!

Un vai ta jūs zināt ar ko, vai ne? Bet ir nu tagad tā, ka es, apakšā parakstījies, vecais vells no Purmalas pilsētiņas pura malas, dzīvojošs trešā akacī no līkā bērza puses, būdams pie skaidra ... lasīt tālāk

Tad nu tā. Sveik ar jā, starp cit. Esot tādi putņi un neputņi. Tie pirmie kā jau normāl zos, pīļ, cīruļ, vārn, gulb, pūč, ūp, i pārēj putn – lid uz riņķ un dēj ol. Vakar man vecā kā pie dzimumdien bi omlet uzsitus, tas tā starp cit.

Labrītīn, kā pie mums te Purmalas pura malā piejemts ir teikt, tauta.

Vakar bi pie mans te pagalmā kaut kādi tūristi savēlušies, savilkušies. Sākumā sieva sauca, lai jemu slotu un mēžu jamos ārā, ja ne pavisam no visas ... lasīt tālāk

Labrīt, cienītās un cienītie! Šorīt nešpetn galv sāp un kaimīns Dievīntēs vakar teic, ka mūsdiens jau pie dakter klāt tikt nevarot. Esot vakar zvanīš, lai sav siev pieteikt tur uz kaut kādām apskaņošanām vai ... lasīt tālāk

Tad nu tā. Atskrēj vakar uz paš vakar pus kaimīns Dievīntēs pie mans. Es, redz, tos jaunos teleponus neatzīst. Viņam savējs līdz vienmēr un ta nekad nav mier. Ka siev zvan, ka paš māt vai sievmāt, ka kādam no bērnīm vai mazbērnīm ... lasīt tālāk

Tā, labdien, meiteņ, ar šito rakst es grib dot jums vien otr padomiņ. Neņem ļaunā par tik oficiāl ievad, bet, ja runāšan i nopietn, tad man nav skaidrs, kāpēc ievadam būt kau kādam citādākam.

Tātad, kā daži no maniem ... lasīt tālāk

Nu tad tā. Ta nu vienreiz i notics tas, no kā es jau kād laiciņ baidījās. Sēdējām abi ar kaimiņu Dieviņtēvu vakar viņam pie pērn jaunās uzceltās pirtiņas, lietojām aliņu, lietojām vīniņu, lietojām spirtiņu un garšīgās tabletītes, ko ... lasīt tālāk

Nu ta sveik, vecie ļauži un vēl vecākie plānprātīni!

Pavsaris klāt un es cer, ka arī visur citu, ne tikai Purmalas pilsētīnā, vienam kārtīgam vellam, lai tiktu no sava akača ārā, vairs nav jādauza paurs pret pār sprīžim ciet un aukst ... lasīt tālāk

Un ta sadomājām, zin, vakar ar kaimiņu Dieviņtēvu aiziet pie tālākām meitām pasērst. Man vecā, paņēmusi kaimiņsievu zem elkoņa, jau pirms pāris nedēļām aizlaida uz dienvidu pusi, jo akacī – kā tur kaimiņam mājā, es tā īsti droši ... lasīt tālāk

Un… bija taču reiz vienā senlatviešu kinematogrāfijas darbā, kuru es tagad tā uzreiz pareizā vārdā nesaukšu, tāds ģeniāls jautājums – “Vai ir cilvēkam dvēsele?” Vienīgo pareizo atbildi uz šo jautumu ... lasīt tālāk

Ot, saņēmu šodie draņķīgus jaunumus. Tik draņķīgus, ka jau astoņpadsmito stundu sava pura malas akača malā sēžu un pīpoju, domādams, ko tagad lai dara. Bet visādi meteorologi un vēl dīvaināki logi Purmalas pilsētā stāsta, ka būšot ... lasīt tālāk