FILMAS BILDES APSVEIKUMI VĀRDA DIENAS ČATS REKLĀMA oHo.lv
Lai lietošana būtu ērtāka, lūdzu, pagriez savu tālruni!
Reģistrētiem lietotājiem



Reģistrēties Aizmirsu paroli!
Capt_James_Hook dienasgrāmata
 Pirmdiena 07-06-2021 17:01 2  56

Vēlēšanās

Tā, nesaprotu es, būdams it kā kārtīgs visu pura vellu vecais vells vienu lietu šitajā jauno laiku dzīvošanā. Ne vella nesaprotu, lai cik nepiedienīga un varbūt pat jancīga tāda vāvuļošana nešķistu no viena veca vella tēvīna mutes. Jāsaka, pasaulē, cik ir dzirdēts – un dzirdēt nācies pa šiem paaudžu simtiem un tūkstošiem ir tiešām daudz – tā tas viss esot bijis jau sen, bet pie mums pura malā gan vēl nebija redzēts.

Sestdien sanāca pa ilgiem laikiem aizšaut uz sava pura tālāko malu. Nu, te tuvajā malā, Purmalas pilsētelē arī it kā kaut kādas vēlēšanās esot gājušas vaļā. Pusnaktī uz svētdienu kāds kaut ko tik stipri vēlējās, ka ar savu pēcpusi tādu salūtu laida vaļā, ka mana vecā gultā aš valodu sāka raustīt. Knapi tik uz otriem gaiļiem nomierināju. Sak, nekādi negribēja man ticēt, ka kopš iepriekšējās vēlēšanās cik tur tie gadi jau pagājuši. Bet tad es jau biju no savām darīšanām atpakaļ. Gulēju saldi un, kā sieviņa stāstīja, esot arī skaļi krācis viņai blakus akača rāvas dibena dūņu cisās.

Laisties man tātad vajadzēja ne jau uz Purmalas pilsētiņu, bet uz pura tālāko malu. Tur mums ir otra pilsētiņa – Malpurši, kas tā kā gandrīz par lielpilsētu gribētu saukties. Un laidos es tādēļ, ka brālēns Vells Sātāns man to tā sirsnīgi palūdzis bija. Piesolīja trīs caurus zutņus pilnus ar zelta naudu, kāda nu no zviedru karaļu laikiem pagultē palikusi, un dažas mučeles ugunsūdens piedevām. Bet ugunsūdens viņam ir labs – ja dikti vajag, var arī bizzāļu vietā pielietot. Atceros, bija man te pirms pāris desmitiem paaudžu mūžu kaut kas tā kā ar māgu sagājis dēlī. Ne dēles palīdzēja, ne sieviņas strebjamās tējas. Tad nu atklīda viņš reiz pie mums pasērst – trīs pillmēnešus pēc tās sēršanas nevarēju no krūmiem līdz ķemertiņam aiziet.

Brālēns Vells Sātāns mums vispār ir tāds interesants putns. Pats sevi sauc par fruktu, kas it kā kaut kādās attālo zemju valodās nozīmējot augļus. Nezinu gan – uzskata viņš sevi par ābolu vai tomēr rieksta kolu vairāk. Bet, jebkurā gadījumā – jau kopš jaunības dienām pa savām un svešām zemēm viņš mums ir malies vairāk, nekā pa savu mājas stūrīti ar vietējiem sieviešiem, paraganām un vellatām meņģējies. Un tā, apkārt blandīdamies, visādas jaunas vēsmas saostījies, visādas jaunas padarīšanas pieņēmies, par kurām man saprašanas maz, bet nu es tā ceru, ka mūsu vellu kopējai lietai tas viss nāks tikai pa labu. Redz, to vārdu Sātāns viņš pirms dažiem tūkstošiem gadu kaut kur pie vidējās jūras austrumos saklausījies. Dikti brālēnam iepaticies, tad nu pieņēmis sev arī. Un kopā ar vārdu pieņēmis arī arodu – atgriezies mājās, viņš bija sācis dvēseles iepirkt vairumā.

Lielas jēgas jau mums no tās dvēseļu iepirkšanas nav. Ne to mantu var ēst, ne lādzīgi kurināt, ne uz sava plikā dibengala uzvilkt, lai auksti nepaliek un nesavelk krustus, ne ko citu. Bet, ja kāda dvēsele mūsu vellu nagos ir tikusi, tad tās īpašnieks mums vairs neko nedrīkst atteikt, citādi tādu mēs pēc nāves tūkstoš gadus ar galvu pa priekšu ķemertiņā spraužam. Nu, otrs labums ir tas, ka dāmas mums arī neko nedrīkst atteikt, ja ir dvēseli pārdevušas. Tā, redz, pura malā tās paraganas vairojas un pura vidū tās vellatas rodas. To, kāpēc kaimiņš, Dieviņtēvs, kurš tādas padarīšanas un darījumus ar dvēselēm neatbalsta, katru reizi, kad tiekamies, knapinās ar paša audzētu tabaciņu un paša tecinātu ugunsūdentiņu, bet es varu atļauties i pudeles ar trejdeviņām zvaigznītēm uz kakliņa, i cigārus no Kuba salas, domāju, te nav vajadzības īpaši izskaidrot.

Tā nu sestdien es devos uz Malpuršiem vienu tādu labi ienākušos dvēseli brālēna Vella Sātāna vietā savākt. Nezinu, pašam viņam tur kaut kādas darīšanas ar citu brālēnu bija, detaļās viņš man nepaskaidroja vai arī es īsti neklausījos. Par kaut kādiem dibiniem runa bija. Tā dvēseles īpašniece bija sataisījusies tajās vēlēšanās sev kādu ļoti siltu beņķīti dabūt, tāpēc arī dvēseli pārdeva mums, jo ar tādu bagāžu tajos siltajos beņķos tikai pakaļa, atvainojiet par rupjo vārdu, svilstot. Sestdien viņa savā vēl vecajā darbā bija, brauca ar vilcienu, par konduktori tur strādāja. Tad nu es pieņēmu glauna mella tēvaiņa izskatu, viscaur mellā ancukā tērptu, un laidu ar to vilcienu, kur viņa bija, uz Malpuršiem.

Bet vilcienā, izrādās, tādu meiču, kas sevi par konduktorēm sauc, ir vairumā. Es to tā kā dzirdējis biju, bet piemirsis. Kad tad es pēdējo reizi ar bāni kur devos. Laikam Kaupēns vēl nebija no dzīves skatuves uz teijātera skatuvi pārgājis. Tad nu vajadzēja kaut kādīgi saprats, kura tad ir tā pareizā. Pienāk man viena un prasa, vai biļete man jau ir vai es pirkšot no šamējās. Es tā arī pasaku, ka par biļetēm neko nezinu, bet varbūt šī man kaut ko gribētu pārdot. Šī tikai glupi nosmejas un velk kaut kādu savu aparātu ārā, tūlīt būšot drukāt biļeti. Es atceros, ko brālēns Vells Sātāns teicis, nolemju ķerties pie slepenā sveiciena, tad tak vajadzētu saprast, vai pareizo esmu sveicinājis. Paceļu rokas un ieķeros šai abos priekšējos apaļumos. Lieli bija, gandrīz plaukstās, kādas nu tam veidolam biju uztaisījis, neietilpa. Seko bļāviens, vīrieti, ko jūs atļaujaties, spiedziens, sitiens ar to savu aparātiņu man pa žokli, labi, ka pēdējo gudrības zobu neizsita, un pļauka. Uz to traci saskrien pārējās dujas konduktores un vēl daži bābieši pasažieri. Ko jūs, vells tāds, atļaujaties. Saprotu, ja jau par vellu sauc, tad jau pazīst. Tā arī saku, redz, šī man gribēja kaut ko pārdot. Un tāpēc uzreiz tā pie apaļumiem jāķeras? Nu, bet mēs taču tā bijām runājuši, ka to gatavību pārdot un pirkt apliecināsim tādā veidā. Neko mēs nebijām runājuši. Sapratāt, alkogoliķi, nolādētais, neko jūs nebijāt runājuši. Vai tiešām tik grūti aiz sievietes saskatīt, ka tur ir ne tikai krūtis un dzimumorgāni, bet arī cilvēks? Ar šiem vārdiem es pārvērtos pēc sēra smirdošā malduguntiņu dūmu mākulī un ar paskaļu paukšķi pazudu no vagona.

Vakarā pie Dieviņa sēdējām – mājās kaut kā pēc tā neveiksmīgā pirciena negribējās tūlīt iet – viņš man iedeva konversācijas vārdnīcu, tur izlasīju un laikam sapratu, kas par lietu ir dzimumorgāni. Ap saulrietu atvilkās arī pats Vells Sātāns, nikns kā pūķis. Redz, steigā pazuzdams, nekādu darījumu jau es nebiju veicis. Šamā, protams, visas vēlēšanās pazaudējusi. Tagad esot sapratusi savas kļūdas un aizgājusi klosterī. Nesapratu gan, ko viņš tā uztraucās, laikam jau Malpurviešos labu paziņu pareizos amatos sācis aptrūkties vai arī jau bija izdomājis, kā uz sava sētas mieta pakārt vielciendāmas vaiņadziņu. Sieva mājās lamājās, ka esot vazājies pa maukām un pie Dieviņtēva varbūt nemaz neesot bijis. Vai arī bijis esot, bet tikai, lai iedzertu, lai svešu sievišķu smaku no sevis nomazgātu. Un tad pāris stundas vēlāk pamodās un mani uzrāva augšā. It kā no salūta nobijusies. Goda vārds, pēdējā reize, kad palīdzu brālēnam. Vienalga, dvēseles pirkt vai meklēt jājamas meičas. Ja nu kāda grib dvēseli pārdot, varu piedāvāt brālēna adresi. Ja nu kāda grib uz izklaidēm ar pura malas veco vellu tēvīnu pieteikties, gaidu zvanu. Nav nepieciešams gaidīt nākamās vēlēšanās.

Striķīši Dieviņi
citi ieraksti Capt_James_Hook d-grāmatā (~68)
Komentāri
988: Pura mala PARAGANAS. Jaa, ir tadas, zinam, zinam
Pura vidu VELLATAS. Kas tad tas nezin, pasarg´dies
Bet kas ir SIEVIETES, kur tadas sastopamas? 🙄
#1
2021-06-07 18:47
jozolsen: Jā, tagad jau būs tām,cilvēkiem, štruntīgi ar tiem pusamatiem pušmucovās , purmalās..Dvēselīšu arvien mazāk un sanāk vairs ne 6 Ogres ar dažādiem galiem - amatiem, bet tikai viena!~!
Amatdāmām sen vairs nav klosteru, sapērk kaķus..Ar tāds vella dzimuma atbastītājus..
Brālēns rullē, izpalīdzīgs.
#2
2021-06-07 19:30
Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.

Vai oHo ir iespējams satikt arī kādu etnisko latgali... (29)
E smu cēlies no ļoti senas latgaļu dzimtas. Mani divi radinieki,brāļi,pat pirmās Krievu okupācijas laikā,bija spiesti...
Zinājāt partiju nikus - "Pleskavas šoseja"/"Zvaigznīšu... (9)
Kaukas unikāls. "No internetā publiskotajiem materiāliem izriet, ka no tā dēvētā Ventspils uzņēmumu 5% fonda,...
Ja eirozona Latvijai ir pievienojusies, tad kas no mums ir... (12)
Reklamā par eiro tiek teikts, ka eirozona ir pievienojusies Latvijai, tad no tā izriet otrs jautājums, kas tad no mums...
Vai esat gatavi sevi uztjūnot (implanti, injekcijas,... (31)
Šīs sestdienas Dienas zinātnes lappusītē bija pārstāstīts konsultāciju giganta PwC (Price Waterhouse Cooper) pētījums...
Vai biļešu cenu paaugstināšana nav izcili veikla... (17)
Nu kā var latvietī pamodināt neapmierinātību? Viņš tak visu norij un lēnām zēlē. Taču te ir reāls pamats protestiem un...

Iepazīšanās portāls oHo.lv
oHo.lv administrācija neatbild par iepazīšanās sludinājumu un pārējās portālā paustās informācijas saturu.
Apmeklējot oHo.lv Jūs apliecināt, ka esat iepazinušies ar oHo.lv lietošanas noteikumiem un apņematies tos ievērot.
© 2000.
oHo.lv izmanto sīkdatnes, lai darbotos un nodrošinātu Tev lielisku pieredzi.
Vairāk par sīkdatņu veidiem, to izmantošanu un konfigurēšanas iespējam lasiet šeit.
p.s. Mums arī nepatīk visi šie logi un paziņojumi, bet tāda nu ir kārtība 😅