"sievišķis, kurš izmisīgi meklē un dod visiem, kas uzsmaida" * (1.daļa)

#DotUnSaņemt #SirsnīgsSmaids #PiecgadesMomenti

Tu sēdi uz sola, kas ir rindu zemāk, pagriezis muguru pret skatuvi. Koncertā notiekošais Tev ir vienaldzīgs, Tu esi bez noteiktas vēlmes būt te un arī bez mērķa būt kaut kur citur un apmierināts ar šo nenoteiktību. Tu esi alkohola reibumā, neuzmācīgs un nepiemēroti ģērbies vēsai naktij brīvdabas estrādē.

Dzimumzīmes uz Tava vaiga man atgādina par kādu, kas man ir ļoti mīļš. Es nositu odu, kas nosēdies Tev uz pieres, un tad saņemu Tavu plaukstu. Ierosinu, lai iekārtojies kopā ar mani. Apķert Tevi un padalīties ar siltumu - drebināties divatā ir patīkamāk.

= = = = = = = = = = = = = = =

Esam iekārtojušies Tavā gultā trijatā. Mazais cepumu ēdājs jau ir aizmidzis, un arī Tu aizver acis un guli. Es baidos pakustēties un kā brīnumu vēroju Tava kakla sānā pulsējošu asinsvadu.

Mēs satiekamies nejauši, pie veikala, kas ir netālu no Tavām mājām. Tavi mati ir kļuvuši īsāki, bet smaids vēl joprojām ir tikpat sirsnīgs un visu Tavu seju aptverošs.

= = = = = = = = = = = = = = =

Es gāju virzienā uz jūru, un Tu, kopā ar diviem draugiem, nāci man pretī. Tu sasveicinājies un, tā kā es atbildēju uz Tavu sveicienu, tad apstājies parunāties. Teici, ka esam pazīstami, bet pēc vairāku uzvedinošo variantu apdomāšanas nācās secināt, ka tā tomēr nav.

Tavi draugi bija apstājušies kādu gabalu tālāk un neapmierināti skatījās uz mūsu pusi. Atvadoties Tu pasniedzies pretī - apskāvienam -, un es, ne mirkli nešauboties, pievienojos šai vēlmei. Un pēc tam vēl vienu reizi, lai nostiprinātu atvadīšanos.

= = = = = = = = = = = = = = =

Es pamanīju Tevi jau tad, kad Tu tikai gatavojies kāpt autobusā. Nejaušība nolēma, ka pusi ceļa (no Tava skatpunkta) mēs sēdēsim viens otram blakus. Apmēram pusi ceļa (no mana skatpunkta) es pavadīju mocībās par to, kā izpelnīties Tavu uzmanību.

Tu lasīji grāmatu, vienu no Osho darbiem, un iesmējies. Es izmantoju izdevību un pajautāju, kas tur bija tik smieklīgs. Kopīgiem spēkiem tapa viegla saruna par nesvarīgiem niekiem.

= = = = = = = = = = = = = = =

Gandrīz jau biju pagājusi Tev garām, bet tad nolamāju sevi, ievilku dziļi elpu, pienācu Tev klāt un sasveicinājusies apsēdos blakus. Pamanīju Tevi jau labu laiku iepriekš, kad iznācu no kāpām pludmalē - puisis, kas viens pats sēdēja kāpās, baltā t-kreklā, ar cepuri. Kad biju pieveikusi ierasto pastaigas trasi, redzēju, ka vēl joprojām esi turpat, un Tevī bija kaut kas tāds, kas mani pievilka kā ar magnētu.

Diezgan ātri noskaidrojām, ka man un Tev kopīgā valoda ir angļu. Tu pastāstīji, ka esi tālbraucējs no Polijas vidienes un ka tad, kad esi šeit, Tev patīk atnākt uz pludmali pavērot saulrietu. Šodien nācās samierināties ar nepabeigtu saules ieniršanu aiz horizonta, jo Tev bija laicīgi jābūt atpakaļ pie sava auto. Tā kā tas bija tikai mazliet tālāk, nekā mana dzīves vieta, pieteicos pavadīt. Atvadījāmies netālu no stāvvietas vārtiem. Jokojoties vienojāmies, ka tiksimies nejauši turpat, pludmalē, kādā citā dienā. Apskāviens bija obligāts, t.i., abpusēji ļoti gribēts.

____________________

* "No pamatu pamatiem nelaimīgs sievišķis, kurš izmisīgi meklē un dod visiem, kas uzsmaida." (autors - CoCoSan)

* * Attiecīgie notikumi risinājās apmēram 15 gadus atpakaļ.