kafijas garša

#Pašrefleksija #AtvainotParVisu

Skatos, kā Tu nāc pie manis pāri autoostas stāvlaukumam, un kaut kas manī uz mirkli sažņaudzas. Nojausmas uzplaiksnījums - saprotu, ka būs sāpīgi.

* * *

Parasta virtuālā iepazīšanās. Sarakste, internetā un telefoniski. Pirms satikšanās jau zināju, kā Tu izskaties un ka Tev ir meita. Jauns vīrietis, ar saturīgi aizpildītām svarīgām dzīves sadaļām. Starp mums bija vērā ņemams attālums (200 kilometri) un nevienlīdzība pieredzes apmēros (par to, kādas ir īstas attiecības, man bija tikai aptuvena nojausma).

Parūpējāmies, lai esi paēdināts - izvēlējāmies "Lido" tipa restorānu -, un pēc tam izpildījām īso ekskursijas programmu - centra rajons un aizdoties līdz jūrai. Vai pirms tikšanās vienojāmies, ka ciemošanās būs ar nakšņošanas iespēju? Neatceros, bet tas šķita pašsaprotams kopīgo aktivitāšu turpinājums.

Iekārtojāmies uz piepūšamā matrača, kuru draudzenes bija atstājušas pēc ciemošanās manās "9.tajās debesīs" - īrēts vienistabas dzīvoklis deviņstāvu mājā. Katram sava sega un spilvens, pieklājīga līdzās būšana. Pa visu šo laiku, kopš Tavas ierašanās, mēs pamanījāmies vispār nepieskarties viens otram.

Guļu, aizvērusi acis, un Tu pasniedzies pēc manas rokas. Pirms plaukstas saskaras, jūtu, kā starp tām viegli novirmo gaiss. Paskatos uz mūsu sadotajām rokām un atkal aizveru acis, ir patīkami. Pēkšņi Tevis kļūst ļoti daudz - esmu maigi saspiesta un pazaudējos Tava skūpsta pilnīgumā.

Kamēr Tu gulēji, es sastrīdējos ar Tavu muguru. Aizgriezos prom, bet pēc kāda laika Tu pusaizmidzis pievilki mani sev klāt un es atvainoju Tevi par visu. Par to, ka Tu man biji par daudz - pārāk silts un pārāk ērts, pārāk vilinoši smaržīgs un garšīgs. Par to, ka Tavā tuvumā es zaudēju sevi. Par to, ka Tu man biji saprātu iznīcinoša vajadzība.

* * *

Lai gan es nepaspēju pietiekami laicīgi pabrīdināt, ka būšu Rīgā, Tu tomēr izrāvies no savas ārkārtas situācijas un atbrauci satikt mani. Es jutu, ka esi kļuvis atsvešināts, bet atliku iemesla noskaidrošanu uz kādu vēlāku brīdi. Pieķēros Tavai rokai kā mērkaķēns un turējos cieši klāt pie Tava sāna.

Izvēlējāmies vietu kanālmalas zālē. Apsēdusies pēc iespējas tuvāk, ieberzos ar degunu Tava augšdelma ādā. Tu tik neprātīgi labi smaržo pat tāds, pavisam šmucīgs! Sēžam un klusējam, ir aprīļa beigas un saule patīkami silda.

Man jau ir biļete mājupceļam, un mēs pavadām atlikušo laiku autoostā, apsēdušies pie kanāla esošajos krēslos. Tu lēnām dzer kafiju, un es lēnām iezogos Tev klēpī. Saules pieliets, pavisam silts skūpsts, ar kafijas garšu. Es nenoturējos.

Tā bija mūsu otrā un arī pēdējā tikšanās. Paldies, ka devi man iespēju atvadīties.