36.

Labrīt! Vienā rindā pēc augumiem stāties! Eu tu, īsa sēdoša suņa auguma punduri, nelien, kur nevajag – anketā sapūstās pīlītes par augumu vērā neņemam! Tā, ko es gribēju? A, jā – uzminiet, kur es visu šo laiku biju palicis?

Ko? Pie mammas? Dievs, sargi – nabaga večiņa to nepārdzīvotu, zārkā jau vienai šauri. Pie tēta? Jā, būtu interesanti uzzināt, kas viņš tāds un kur viņš tāds, bet, nē, šoreiz nebūs pareizi. Jau siltāk, siltāk. Jau kaut kur aizmugurē dzirdu pareizās atbildes. Jā, protams, es biju tajā brīnumainajā iestādē, ko Jūs Latvijijā sazin kāpēc saucat par cietumu!

Kāpēc brīnos par šī vārda piešķiršanu minētajai iestādei? Nu, sāksim ar to, ka cietums, cik saprotu, ir tādu ļaužu kā es ieslodzījumam paredzēta vieta. Bet ko un kā var ieslodzīt, ja vējš svilpo caur visām sienām un Koļa no kaimiņu kameras mierīgi staigā uz sargu tualeti, jo pašamējā, redz, ziepes beigušās?

Ejam tālāk. Cietumi Latvijā esot briesmīgas vietas vairāku apstākļu dēļ. Pirmkārt jau to pašu minēto ateju, jeb, atvainojiet, sanitāro mezglu. Hmm, nu, es nu gan nezinu, kas tur tik briesmīgs. Kaut kad senāk minētās publiskās atejvietas Valmierā un Salacgrīvā (pieņemu, ka arī citas (Latvijā (bet tās vēl nav sanācis apciemot (pagaidām)))) ir daudz, daudz briesmīgākas. Kā teica vecais kaimiņš Antoāns Āns – ja tarakāni vēl nerunā ar tevi mātes valodā, tad d***s mierīgi, ne tādas vien ainas redzējuši. A te – ne tarakānu, ne citu ekstru, ne durvju, ziepju, izlietņu, podu, pisuāru, kabīnīšu, trubu, krānu (ja neskaita personīgos), logu, sienu un sargu. Īsi sakot – paradīze! Vienīgā vieta, kur varējām neviena netraucēti iedzert un uzpīpēt, i telefoniem podziņas paspaidīt un internetā pasēdēt, i vēl i meičas pamīlēt. A citādi – visur citur jau sargi tūlīt klāt un ņem visus labumus nost. Laikam pašiem tās aldziņas tik mazas, ka pietrūkst un tāpēc skauž savu klientu labklājība.

Cits tēvu zemes cietumu briesmeklīgumu neapstrīdami apliecinošs fakts – pārtika. Esot bezgaršīga, negaršīga un garšā līdzinoties sū***iem, bet vizuāli un pēc aromāta salīdzināt ar minēto substanci vēl būtot kompliments pašai šai „pārtikai”. Agrāk arī es šīm pasaciņām ticēju. Tagad varu droši teikt – salti meli un tokela(t)viešu imperiālistu spiegu nekaunīga provokācija. Kā zināms, visgaršīgākā ir paša rokām gādāta pārtika. Un tādā gadījumā, kas gan var būt gardāks par pašu rokām ik dienu medītajām un uz šķiltavu liesmiņām ceptajām žurciņām pelējumsēnīšu mērcē? Īpaša delikatese ir tarakāni – var ēst tikko ķertus. Laba uzkoda pie vienīgajā pārpalikušajā un krietni aizd***stajā pisuārā brūvētā šmigona, starp citu.

Vēl viena bieži dzirdēta nepatiesība par tēvutēvu celtajiem un apdzīvotajiem cietumiem – visi tur esot zili. Varu teikt – tikai no aukstuma varbūt. Kā jau minēju – havajās nav nekādu problēmu meitenes (un gumijas (ja gribas ekstrēmāk (ar dažādām STS), var arī bez)) brīvi saķert. Nezinu, ja nu vien sargi tur tādi apzilējušāki – pie mums uz turieni līdzi izklaidēties nekad neviens lāgā nenāca.

Jā, bieži ir dzirdēts, ka cietumam tomēr jābūt tieši kā mūsu plašajā austrumu kolonijā ar gubernatoru V. Puteņa kungu, jo tajās rietumu pasaules paradīzēs, kurās ļaudis it kā izcieš ieslodzījumu, nekāda vēlēšanās laboties gan nerodas. Tagad, kad pašam ir praktiska pieredze, varu pilnīgi piekrist šim apgalvojumam. Attiecīgi, rodas jautājums – kur un kāds būtu ideālais cietums Latvijā?

Un te nu uz skatuves atkal uzkāpjam mēs ar kaimiņu Andri. Sūtiet visus sliktos puikas un (vēl jo vairāk) meitenes pie mums. Dodiet tikai viņiem līdzi labi daudz šmigas (un pieraugiet, lai neiztempj)! Šaubos, vai mūsu zemē atrastos kaut viens suteners, kurš pēc pāris dienām (nedēļām, mēnešiem (mēs nekur nesteidzamies, (vai ne?))) mūsu gādīgajā aprūpē (lasi, skatīdamies, kā mēs tur ik dienas pielopojamies ar alkoholu, kas iegādāts par viņa līdzekļiem (un pielopojam Džeri), pēc tam kopojamies (visdažādākajās kombinācijās, bet ne viens ar otru vai trijatā) un vemjam (nešķīstas častuškas dziedot (lai aprakstītu visas norises sīkākajās detaļās un tādējādi popularizētu mūsu grupiņu kaimiņu vidū)), ko viņam pēc tam jātīra) nebūtu gatavs savu meiteņu izcenojumus noīsināt par 500% un vairāk.

Tas pats attiecas arī uz sliktajām meitenēm, kuras pēc tam vēl arī remontētu manu gultu, ekshumēto Zapu un galu galā, piedalītos pēcalkoholalietošanas kopošanās aktos. Tā ka – visi interesenti, kuriem jāizcieš sods, ar tiesas izziņu laipni aicināti ierasties! Pieņemam ik dienu (arī brīvdienās un svētkos) 0:00-24:00!