Dienasgrāmatas (blogi)

Labrīt! Šorīt parunāsim par mammām. Un pārmaiņas pēc varbūt pat tajā vislabākajā nozīmē, nolūkos, izpratnē un ar tādiem pat vēlējumiem. Nē, nē, temperatūras man nav, murgi nerādās, mirt (cerams) netaisos un arī visādi citādi viss kārtībā (it kā). ... lasīt tālāk

Kukū! Jūs mani redzat? A es Jūs gan!

Labrīt!

Tātad, kā mans šoreiz nepiedienīgi īsais (gluži kā vakar Žeņkas ļifons) ievads jau skaidri pateica, parunāsim šodien par neredzamo cilvēku. Kāpēc? A gluži vienkārši tā – kaimiņu Andris ... lasīt tālāk

Labrīt! Vienā rindā pēc augumiem stāties! Eu tu, īsa sēdoša suņa auguma punduri, nelien, kur nevajag – anketā sapūstās pīlītes par augumu vērā neņemam! Tā, ko es gribēju? A, jā – uzminiet, kur es visu šo laiku biju palicis?

Ko? Pie mammas? ... lasīt tālāk

Draugi, Jūsu satraukums bija pāragrs, tepat vien es esmu. Lai gan – diezgan ilgi taču nebiju. Precīzāk – gandrīz veselu mēnesi. Nē, nē, dāmas, satraukties nevajag – joprojām neesmu kļuvis ne vīrs (bet gribētos (brīvprātīgās)), ne tēvs (vismaz ne ... lasīt tālāk

Labrīt! Pēc kārtējās neilgās prombūtnes esmu atgriezies Jūsu rindās. Pārliecinātāks nekā jebkad agrāk. Nē, asaras, ziedus, konfektes un alkoholu nevajag. Padod labāk to granātu, Janka. Iesim un sitīsim viņus līdz pēdējam! Kas ar Andri? Dzer ... lasīt tālāk

Alleluja! Beidzot tas brīdis ir pienācis! Bez fanfarām, bungām, uguņošanas, suņu kaukšanas, bērnu autiņos taisīšanas, autosignalizāciju gaudošanas, zibeņiem, kraukļu ķērkšanas un atombumbas sprādziena kaut kur tālumā, tumsā grimstošajā austrumu ... lasīt tālāk

Labi, tātad – pēc pāris dienu prombūtnes esmu atgriezies pie Jums, mani dārgie. Pie tam svētdienas vakarā. Pie tam Advente man pie sāniem (Lūcija arī būtīt nākusi, bet neīstajā dienā pajautāju (rīt precās ar kaimiņu Antošku)).

Tālāk – kā ... lasīt tālāk

Tā, brāļi un māsas! Ir noticis nepieļaujamais. Gariem ievadiem nav laika, pateikšu tikai, ka man joprojām ļoti patīkami Jūs visus redzēt. Prieks, ka vēl esat dzīvi, ceru, ka tā tas arī paliks. Vienmēr. Nu, protams, ne pavisam vienmēr, ne ilgāk, ... lasīt tālāk

Vārds pa vārdam un esam jau aizdzīvojušies līdz ierakstam numur trīsdesmit! Nu ko, ar to arī Jūs apsveicu. Un pie viena varu ieteikt labu terapeitu, kas varētu palīdzēt tikt vaļā no manis rakstītā pārmērīgas lasīšanas nevēlamajām sekām.

Nu tad tā, brieži – trešdiena ir klāt un tas nozīmē, ka pienācis laiks sagādāt alkohola krājumus, lai nedēļas nogale netiktu pavadīta veltīgi, bet gan veselīgā vieglā delīrijā. Ja nu kāds alkoholu pavisam ne un ne, varbūt tad zina, kur Latvijā ... lasīt tālāk

Sveiki, mani acīmredzot ledus skulptūrās pārtapušie biedri! Ja arī neesat pārtapuši ledus skulptūrās, tad nezinu, kā vēl izskaidrot Jūsu pēdējo dienu mazkustību – vai tiešām būsiet sākuši piekrist visam un ikvienam manis rakstītajam? Jā, esmu jau ... lasīt tālāk

Biedri! Ļaujiet Jūs sveikt šajā jaukajā 2. decembra rītā! Ko, nav rīts? Neko nezinu, ārā ir tumšs un mans pulkstenis rāda vienu. Ko, tad tas pulkstenis nerāda otro datumu? Ziniet, cienītā, pati Jūs nerādāt, ko vajag!

Labi, tātad, bez ... lasīt tālāk

Labrīt! Nobrēcās saule un dabūja bietē no kaimiņu Andra. Jā, nebija viegli vecajam vīram, ar paģirās pušu plīstošu galvu klausīties saules ikrīta sveicienā. Tā nu tas iegājies – tiklīdz ārā gaisa temperatūras grādi krīt un kaimiņu Andrī alkohola ... lasīt tālāk

Nu, bērni un visi pārējie, kas lasa manas pasaciņas. Esiet sviecināti. Pēc vienas briesmīgas dienas, izkrītot no šejienes publisko dienasgrāmatu aprites, esmu atpakaļ. Liekas, nekas briesmīgs par laimi nav noticis – zeme vēl griežas un kaimiņu ... lasīt tālāk

Labvakar pilsoņi, dārgie un dārgās, un, protams, arī lētās! Ļoti mīlu ik vakaru atstāt šeit kādu nelielu daļu sevis, jo – Jums taču arī ēst gribas. Un kas gan es būtu par cilvēku, ja nepacienātu Jūs ar to, kas Jums visvairāk garšo.

Kā jau ... lasīt tālāk

Labi. Un šodien parunāsim par dzīvniekiem (lai arī dažus gribētos saukt par lopiem). Nē, ne tos, kuri Jēkaba ielā Rīgā ceturtdienās pulcējas, es domāju. Tur tomēr daži tīri simpātiski puiši formās (šajā sakarā loģisks jautājums – nez, kā viņiem ... lasīt tālāk

Jā, arī es te vēl esmu. Un, neskatoties uz ētiku, morāli un visādiem citādiem principiem, kritērijiem, cenziem un muļķībām, vēl arvien mīlu ņirgāties par cilvēkiem. Laikus pateikšu, ka ņirgājos par cilvēkiem un tikai, nevis par mirušajiem – kad ... lasīt tālāk

Labrīt, mīļā! Piedod, bet tu esi pakaļa. Vai arī, labāk – labrīt, mīļā, piedod, bet tu esi pakaļa. Vienā teikumā. Kā nu kuram labāk patīk izvēlieties paši. Arī apzīmējumu minētajai ķermeņa zonai katrs izvēlas pats. Labi, pieņemu, ka nu jau pat ... lasīt tālāk

Labrīt, dārgie kolēģi un visi citi garu apsēstie! Ko? Kas nav? Nu, ja Jums balsis galvā joprojām mēģina iegalvot, ka nav rīts, tad lai taču iet ieskrieties. Kurām balsīm galvā gan vēl nav skaidrs, ka rīts ir tad un tur, kur esam mēs!

Labi, ... lasīt tālāk

Labi, šodien mēģināšu pavisam īsi, jo Jūsu lasītprasmes un pacietības trūkums jau pirms nedēļas solīja man grupveidā izregulēt sakodienu. Paldies, starp citu, par piedāvājumu, tiešām laipns. Un ja vēl tā regulētāja (par mastodontiem viņus laikam ... lasīt tālāk