33.

Alleluja! Beidzot tas brīdis ir pienācis! Bez fanfarām, bungām, uguņošanas, suņu kaukšanas, bērnu autiņos taisīšanas, autosignalizāciju gaudošanas, zibeņiem, kraukļu ķērkšanas un atombumbas sprādziena kaut kur tālumā, tumsā grimstošajā austrumu pamalē neiztikt. Nē, nomierinieties, uz debesīm vēl nedodos (dāmas drīkst atviegloti nopūsties, kungi pa to laiku protās un korķē vaļā (nē, ne jau šampanieti, Janka)).

Interesantāko pietaupot saldajam ēdienam (ziniet, piemēram, miroņa pirkstiņus), sāksim ar svarīgo. Džerim viss kārtībā, kopš nedaudzām stundām viņš vairs pat neslēpjas zem vannas un zināmā mērā tieši šī iemesla dēļ vairs tik ļoti neatgādina slapju grīdlupatu. Tagad viņš neveiksmīgi mēģina paslēpties zem ulmaņlaiku trīsdurvju skapja (bērzkoka, cik saprotu) un tādēļ tagad izskatās pēc pārauguša žurkas un pudeļu birstes krustojuma. Ja kādu vēl joprojām interesē Džeri adoptēt, man ir Andra atļauja šādam gājienam. Starp citu, pats Andris piedāvājumā vairs neietilpst, toties arī Džeris nāk tikai komplektā kopā ar mani.

Tālāk – pēc vairāku dienu ilgas dzīvokļa vēdināšanas, te vairs nejūt deguma smaku. Tagad ož tikai pēc nostāvējušamies fekālijām, asinīm, pārrūguša vīna, mazliet pēc slimnīcas un vēl pavisam, pavisam maz pēc maitas (nu, kā kārtīgā padomjlaika atejvietā tātad). Ja nu kāda (tāpat kā es) uzskata, ka šāds dzīvesvietas (ne)dabiskais aromāts neiet pretī nekādām ES, LR, ASV, NATO, ANO, OTAN, CARICOM, G7, G8, G9, G10, G11, G12, G13 – G250, PLL, VL-TB/LNNK, TP, JL, SC, PCTVL, KPCK, CIP, FIB, MI6-MI99, OPEC, ETAN, AAE, KNAB, SAB, ONAB, VARAM un MK noteiktām prasībām, laipni lūdzu ierasties. Vēlams pirms tam sasmaržoties tā, lai tas aromāts, kāds te valda (šo jau rakstu ar gāzmasku galvā pie atvērta loga, tērpies divos aitādas mēteļos un trīs trušādas pižikos), izvējotos, pašam dziļi vienalga, kāds te aromāts – deguns tāpat ciet, ka tik meitietis būtu gadījies, ko tā labi iemeit... :D

Atgriežoties pie tā par vissvarīgāko nodēvētā – Andris ir prom. Neesmu drošs, bet atliek pieņemt, ka uz mūžīgiem laikiem. Viņu savāca. Nē, ne mazie, zaļie cilvēciņi. Nemaz tik maza viņa nebija. Bet zaļa gan. Teica, ka tā esot kaut kāda tur gurķu un sinepju maska. Jā, jā, saprātīgākie lasītāji jau pareizi uzminēja – tā bija viņa sieva.

Sākās gan diena kā nu jau parasti pēdējā laikā. Pamodāmies divi vientuļi tēvaiņi vienā mazā un slikti apsildītā vienistabas dzīvoklī (kaimiņi, baidīdamies, ka atkal sadomāsim kurt ugunskuru dzīvoklī, pievākuši visu manu malkas krājumu). Žēlojāmies, ka sieviešu joprojām nav (jā, visām maitām vai nu vīri atbraukuši, vai pašas aizbraukušas, vai dzemdē). Andris kārtējo reizi piedāvāja, ka mēs varētu pamīlēties savā starpā, uz ko es kārtējo reizi atbildēju, lai labāk sarunā minetu ar Džeri, ko Andris tomēr atzina par pārāk ekstrēmu pasākumu.

Pēc mūsu pavisam trūcīgajām brokastīm Andris atkal sāka sūdzēties, ka alkohola vairs nav, un bija jau gatavs mēģināt izsūkt spirtu no āra termometra. Vairs kaut kā negribējās pūlēties atrunāt viņu. Un tad ieradās viņa. Halātā, kas visai slikti piesedza spalvainās, līkās kājas. Zaļa, kā jau tiku teicis. Pilnīgi bez skaņas viņa pēkšņi stāvēja mūsu abu priekšā (ziniet, tām gāzmaskām diezgan švaki ar dzirdamību).

Tālāk sekoja kaut kas japāņu pantomīmai stipri līdzīgs (joprojām biju gāzmaskā, tādēļ citādi nekā to nosaukt nevaru). Priekšnesumā ietilpa dažādi vidējo pirkstu sevī ietveroši žesti. Vēl tur bija tuvcīņas elementi. Un, protams, beigās vīrietis tika sagūstīts. Un aizvilkts uz elli (ko šajā iestudējumā simbolizēja blakusdzīvoklis). Kas ar Andri notika tur, droši nav zināms. Katrā ziņā, visu dienu no turienes plūst dažādu elektrisko instrumentu dūkoņa un mokpilni Andra kliedzieni. Džeris, tos klausīdamies, kļuvis nervozs un jau atkal apdauzīja pauri pret skapi, zem kura mēģina palīst. Tas arī šoreiz viss, ja neskaita jau minēto dzīvokļa aromātu.

Starp citu, lai arī Andris to nezina – man joprojām ir alkohols. Dāmas – laipni aicinātas.

Vēl viens starp citu – rīt Andri aizvietot ieradīsies mani radubērni. Ar prieku ziņošu par to, cik ilgi viņi izdzīvos šajā eksperimentā (kā zināms, eksperimentos parasti sākumā izmanto žurkas (Andris oda ļoti līdzīgi tādai) un pēc tam trusīšus (radubērni ir dvīņi tajā vecumā, kad viņi tiešām kniebjas kā trusīši)). Par sekām ar godu ziņošu,

Jūsu LefRJS!