|
|
Closing_Time dienasgrāmata
Suņa nogurumā pārnākt
Mājup,
Pilnā balsī nokliegt :
Mīlu Tevi, dzīve mana!,
Knipi iedot spogulim,
Un ar savu mīļo krūzi, un ar sevi,
Domu gaišu,
Sastiķēt pa trim,
Un, kā tajā pasakā,
Sim, Sim,
Sirdi, kā tās durvis ... lasīt tālāk |
|
Kaila sieviete
Zem mēteļa virina
Smadzenes manas
Ik vakaru, nakti
Un dienu.
Kā durvis tās
Atver un aizver,
Aicina tuvāk,
Bet nelaiž sev klāt.
Man vajagot viņu
Vēl skatieniem
Lutināt.
Sieviete kaila,
Kuru ļauts ... lasīt tālāk |
Pie Tevis
Laužos,
Graužos,
No dziļumiem,
Augstumiem visiem,
Ceļos un laižos,
Un baidos,
Pamanīsi,
Neatpazīsi,
Caur pirkstiem,
Kā ūdeni mani izlaidīsi,
Aizmirsīsi.
Un tomēr es laužos, graužos,
Ceļos un ... lasīt tālāk |
|
Sapņos mēs īsti, Tur mīlam pa īstam, Un mostoties dziestam, Un mostoties nīstam, Jo nespējam īsti vairs nomodā būt, Kā dziestoši rēgi Mēs ikdienā klīstam, Jo mīlēt kā sapņos Mums dotības ... lasīt tālāk |
|
Tik vien, Kā uzsmaidīji man, Tik vien, Un nu jau kuro reizi, Es sirdī sajutu ko vienmēr gaidītu, Un varbūt mazliet nepareizu, Bet mēs jau zinam, Mīlestībai patīk nepareizums, Kad dienās ... lasīt tālāk |
|
-Man matiņi tik cirtaini, Kā Puškinam, Tur apakšā, Bet Tev ? -Man nav, Man gluds ir viss, Kā ezeriņš, Tur bezvējā -Man matiņos tur vējiņš ir Kas ezeriņu saviļņotu -Ak, saki ... lasīt tālāk |
Varbūt es eņģelis,
Bet varbūt tikai viņa sūds,
Kas savu rindu gaida,
Lai zemē sūktos,
Zustu pagātnē.
Ak, nemocīšos neziņā,
Es labāk iešu,
Iesmērēšu medū sevi,
Ja tiešām izrādās,
Ka tikai izkārnījums esmu,
Tad vismaz ... lasīt tālāk |
Jau atkal raud koki,
Asarām krāsainām,
Jau atkal pa logu
Retāk arvien
Redzu dzelteno pogu.
Un biežāk arvien
Es sasildu rokas,
Pie tējas krūzes,
Un biežāk arvien,
Es atgriežos pie vasarām
Kopējām.
Tev patika ... lasīt tālāk |
Es labāk viens,
Kā būt bez Tevis,
Man Dievs ir tikai vienu mūžu devis,
Es labāk viens,
Kaut nekā īpaši jau laba
Nav tajā vientuļnieka dabā,
Un tomēr, ja reiz būt bez Tevis,
Tad būt man vienam labpatīk,
Un Tevi ziedos ... lasīt tālāk |
|
Un kad es vēlos Kaut ko skaistu, Es piekļaujos Tev cieši klāt, Un jūtu tad, Cik tas no malas, Pēc īstas laimes, Un mīlestības izskatās. Un ir tik skaisti, Ka atlaist nemaz negribās, ... |
|
Paņēmis monokli, Gāju uz teātri. Izrāde jauka, Sižets par laukiem. Pilēja asaras, Monoklis svīda, Bet vairāk man patika Teātra grīda. Noklāta salmiem, Lai kājām silti, A varbūt ... lasīt tālāk |
|
Mans dārgais draugs, Es rakstu šo, Kad vakars aust, Aiz sevis dienu, mazliet steigas pilnas Atstājot, Šis tas ir steigā palikts nedarīts, Bet tas nekas, Vēl citas dienas būs, Un gan jau ... lasīt tālāk |
|
Vislabākais nav domāts Visām, Vislabākais ir domāts Tev, Tu laiku terēji ar citiem, Līdz beidzot viņu sastapi. Tik lūdzu nesaki to citām, Jo visām viņa nepietiks. Vislabākais ir domāts ... lasīt tālāk |
|
Katra diena bez Tevis, Kā nebeidzams maratons, Sarunās ar Tevi bez Tevis, Vien surogāts, Vien laimīgas dzīves Fons, Un noberzto atmiņu sāpe, Un slāpes, Pēc finiša taisnes, Kad ... lasīt tālāk |
|
Man nevajag
Eirovīziju,
Un citu kādu vīziju.
Man hokeju nevajag,
Dziesmu svētkus.
Nevajag man to,
Ja man Tu esi,
Ar kuru var kopā
Pakūkot. |
Nē, nē,
Nē,
Ir viss, ko es dzirdu
No Tavas sirds.
Tuvu, un lieks,
Kā puteklis
Tavā pagultē,
Tak aizslauki mani,
Bet nē,
Patīk Tev paturēt kādu
Rezervē,
Kas uzklausa sirds
Tavas
Nē, nē, nē,
Maldos, ka ... lasīt tālāk |
Parunāt
Par zvaigznēm,
Saules lēktiem izmīlētiem,
Dažiem priekiem, citiem niekiem,
Par to, ka dzīvei vajag
Vēl kaut ko
Uz dienišķās maizes,
Ne tikai rūpes un raizes,
Un vēdera graizes.
Bet neļauj bailes,
Saspiež lūpas ... lasīt tālāk |
Tagad es dzīvoju
Savādāk,
Vien pateikt Tev to
Man nesanāk.
Es degu,
Es sadegu viss,
Sev aizliegtās istabas slieksni
Pārkāpis,
Aiz tā palicis mazsvarīgs viss,
Vien uguns manī un
Viss
Cik ilgi tā ... lasīt tālāk |
Ņe dļa togo, ļubovj,
Tebja ja ždal,
Štob ti skazala,
Opozdal,
Ejo drugoij už pervim
Oblaskal.
O skoļkob ja,
Stihov bi napisal,
No umer ja včera,
V duši mučeņjah.
Znatj navsegda.
Začem, ļubovj,
Ko mņe ti ... lasīt tālāk |
Ļubvi Tvojei
Ja ņeprošu,
No nad mojei
Ņe nasmehaisja,
Ja po utram Tebja bužu,
Resņicu, za resņicei
Ņežno v misļah podņimaja.
Da,
Ja otļično poņimaju,
Što to, što nužno v žizņi etoi,
Ņikogda ... lasīt tālāk |
|
