|
|
Closing_Time dienasgrāmata
|
Nē, neraudu es, Es tikai meklēju Tevi Starp sīpola mizām. Man sen kā vienalga ko mizot. Lūk arī sīpolā Tevis nav. Kaut gan vēl palika viņam Nenoņemtas dažas mizas, Nē, neraudu es, Es tikai ... lasīt tālāk |
Ar atmiņu
Pie viena galda,
Tēja,
Tasēs divās,
Un klusums,
Kas netraucē mums
Vēl jāizlemj man,
Ko līdzi man ceļā ņemt,
Tevi man nepaņemt,
Jāpaliek Tev,
Man pasaulei Tevi
Neatņemt.
Tev jāpaliek vēl pēc ... lasīt tālāk |
|
Kad negribas Nekā, Ne mīlēties, Ne nokļūt pasakā, Ne mirkļus atsaukt atmiņā, Es sajūtu, Kā stājas laiks. Tas nostājās man tieši līdzās, Un gaida, Grib, lai pirmais speru soli, ... lasīt tālāk |
|
Pirms skarties sievietes krūtīm Der atcerēties, Ka aiz tām atrodas Sirds /Closing Kļū/ |
Tu zagi ābolus
Manus,
Es klusēju,
Netraucēju.
Un atkal es vēlētos,
Lai tas nebūtu
Sapnis.
Kam man tos ābolus,
Man nevajag,
Man Tevi, zagli,
Sirds kāro,
Kāro, skatīt kā
Zodz. |
|
Šajos vārdos nav lirikas Liekas, Nav cukura saldās garšas, Nemeklē vieglumu, Neatrast tajos. Bet zini, Ja nu tie kādreiz būs izteikti Tev, Saķer tos, neatlaid, Izbaudi lēnām, Tādi ... lasīt tālāk |
|
Pareizie vārdi
Klusumā dzimst,
Pareizās sirdis
Neļauj tiem mirt,
Kā pavasara pirmā zālē,
Tie sirdīs īstās vienmēr zaļo,
Kā saulesrieti vakarā,
Tie veldzē sirdis vasarā,
Kā koku lapas krāsainās,
Tie sirdis krāso rudens ... lasīt tālāk |
Klau,
Varbūt nāk pēdējais
Pavasaris,
Pēdējo reizi dod iespēju
Mīlēt,
Varbūt nebūs vairs vasaru,
Rudeņu, ziemu,
Prieku un
Asaru,
Nebūs nekā.
Kas uzņemsies apgalvot pretējo,
Kas uzņemsies ieteikt
Mīlēt vien ... lasīt tālāk |
Domāju,
Ka aizmirsīšu,
Tak nē,
Vēl vairāk Tevi mīlu.
Es laikam Dievam
Būšu devis ķīlu,
Nu tagad viņa jāizpērk.
Man daudzas stāstija
Par mīlu,
Es laikam viņas visas vīlu,
Par stāstiem pateikdams
Paldies,
Man ... lasīt tālāk |
|
Uzklāsim galdu, Iedegsim sveces, Ko vēl no dzīves labāku gaidīt. Skaistākās atmiņas Nepaliek vecas, Tumšajām naktīm Tās nenobaidīt. Uzklāsim gultu, Pūtīsim sveces, Ko vēl no mīlas ... lasīt tālāk |
|
Mīlam, Īsti nezinot, kad otru aizvainosim, Dodamies sapņos, Īsti nezinot, vai otru tajos nepiekrāpsim, Runājam, Īsti neapjaušot, ka vārdiem dzīvi varam iznīcināt, Un tāpēc jau esam, Lai uzzinātu, ... lasīt tālāk |
Cirtas matos
Tādas pašas,
Tikai citam smaidi Tu,
Un es tajās skumji skatos,
Savām kļūdām maksāju.
Kur man atrast laika ratus,
Kur man laika zirgus rast,
Lai es atkal Tavos matos,
Smaržā Tavā pazustu,
Kāds man ... lasīt tālāk |
Kad mīlestība vilina,
Ej līdzi tai,
Tās ceļi līku loču ved.
Es gāju.
Tie līkie loči veda mani,
Spēka pilnu,
Gan zvaigznes,
Gan ērķšķus,
Priekšā dāsni kaisīdami.
Caur saules rietiem
Izmīlētiem.
Caur skaistiem ... lasīt tālāk |
Laimei jau nevajag daudz,
Vien kādu,
Ko mīlēt ir ļauts.
Kādu,
Par savu ko sauc,
Ko audzini,
Un kopā ar viņu audz.
Laime jau neprasa daudz,
Vien nepārstāt mīlēt,
Kādu,
Ar ko kopā ļauts zvaigznēs,
Kā kafijas ... lasīt tālāk |
|
Rīt jābūt līmenī, Jāsapucē līmeņrādis, Jānostāda īstos grādos. Un tad jau var to Praksē rādīt. Nav jau tā, Ka jāpierāda, Ka stingri, precīzi tas rāda, Bet nu tomēr patīkamāk, Ja to ... lasīt tālāk |
Ieelpo mani,
Kā pēdējo reizi
Ieelpojot,
Tu jau zini,
Ka te nav vairs ko iesākt,
Kā palikt vien laiku niekojot.
Mēs dosimies tālāk,
Lidojot,
Sapņojot,
Tu nesīsi mani
Uz citām vietām,
Kur vērtības īstas ir
Citādām ... lasīt tālāk |
Lai pārsteigtu mīļoto
Valentīna dienā,
Pietiek atzīties,
Ka ir arī mīļākā
/Closing Kļū/
|
Gatavs es gaidīt
Mūžību Tevi,
Bet kurš gan man
Mūžību dos.
Vien bezmiega sapņos
Papriecājos,
Tev tajos kad pieskaros.
Par to vien jau es liktenim pateicos.
Gan kādreiz man liktenis
Atļauju vairākam dos,
Skārienus tos ... lasīt tālāk |
|
Es šodien savā Pasaulē, Kur pūšu domas Stabulē. Es vēlos visas izpūst Tās, Lai viņas mazliet
Attīrās, Lai gaisma tajās
Iezogās, Un atkal manī ... lasīt tālāk |
Jā, grūti,
Jau kuro ziemu,
Lūkot vienai uz aizsalušo
Loga rūti,
Un vienai kausēt leduspuķes,
Pa vienai,
Bet jātic,
Un būs vēl iespēja dota,
Un Tavu,
Satiks dvēsele cita,
Tavai piemērota.
Lūk arī leduspuķe,
Viņas ... lasīt tālāk |
|
