Closing_Time dienasgrāmata

Ja mācētu burt,

Mums uzburtu dienu es vienu.

Ar rīta skūpstu,

Debesīm zilām,

Tūkstošiem taureņu ziedošā pļavā.

Simtiem Tavu smaidu manās skavās.

Ja būtu es burvis,

Mums vakaru ... lasīt tālāk

Par ko gan es muļķītis skumu,

Raugoties vakaros sveču liesmās,

Uz ko gan es cerēju naivais,

Raugoties naksnīgās debesīs zvaigznēs.

Ne laiku man atpakaļ griezt,

Ne skūpstus ko sniedzām viens ... lasīt tālāk

Atmiņas manas,

Atmiņas skaistās!

Ar katru nakti

Kā zvaigznes no debesīm

Pa vienai kāds saber Jūs maisā,

Aizsienot galu ar trejiem mezgliem,

Lai sirds smeldzīgā netiek tām klāt.

Manā ziemā

Guļ Tevis adīti dūraiņi sniegā,

Manā ziemā,

Tiem pāri sniegpārslas virpuļo dejā.

Tev noglāstu vaigus

Es kailajām rokām.

Tu lūko man acīs,

Kā brīnumu gaidi,

Un smaidi.

Ik reizi,

Kad domāju par mīlestību,

Atceros Tevi.

Ir skumji, ja mīlu

Un blakus nevaru būt,

Un vienlaicīgi skaisti,

Ja tās skumjas pēc manis arī

Tava sirds jūt.

Apkārt tumsa.

Domas ... lasīt tālāk

Tev rudenī manā

Saules vieta.

Tev sildīt man sirdi

No ausmas līdz rietam.

Tev rudenī manā

Zvaigznes vieta.

Izgaismot naktīs ilgu takas pie Tevis.

Tev rudenī manā

Sētnieces vieta.

Ja mācētu burt,

Mums uzburtu dienu es vienu.

Ar rīta skūpstu,

Debesīm zilām,

Tūkstošiem taureņu ziedošā pļavā.

Simtiem Tavu smaidu manās skavās.

Ja būtu es burvis,

Mums vakaru ... lasīt tālāk

Lietus līst.
Tā vēlētos
Zem lietussarga
Ar Tevi pastaigāt.
Tāds īsts.
Tā vēlētos
Par visu
Ar Tevi parunāt
Tā domas klīst.
Starp nedrīkst un
Starp drīkst.
Un lietus līst,
Tāds īsts,
lasīt tālāk

Nebūtu Tevis,

Kas apskautu mani,

Kad dvēselei auksti?

Vai ticētu laimei,

Ja nebūtu Tu ?

Tu dedzini mani,

Ļauj piedzimt no jauna,

Lai atkal Tevi es gaidītu.

Nebūtu Tevis,

Kas ... lasīt tālāk

Es mīlēšu Tevi vienmēr.

Kaut sen dzisīs saule,

Būs auksti un tumšs.

Sen jūras vairs nebūs,

Sen nebūs nekā.

Es mīlēšu Tevi ilgāk,

Kā zvaigznes būs visumā.

Manu sapņu vairs ... lasīt tālāk

Tu apskāvi mani

Vēl pēdējo reizi.

Kaut varēji miljoniem reižu vēl skaut.

Tu atlaidi mani,

Kā sveci pa strautu,

Lai atdurtos bērzā,

Kas nelaida prom.

Zini, tam bērzam es pasaku paldies,

Ko vēlas sirds Tev pateikšu.

Un teikšu to es pieskārieniem saviem.

Es teikšu Tavu skaistumu,

Es Tavu mīlestību teikšu Tev.

Kā rīta saule ziedam,

Tu manai laimei ausma esi.

... lasīt tālāk

Ik reizi,

Kad domāju par mīlestību,

Atceros Tevi.

Ir skumji, ja mīlu

Un blakus nevaru būt,

Un vienlaicīgi skaisti,

Ja tās skumjas pēc manis arī

Tava sirds jūt.

Apkārt tumsa.

Domas ... lasīt tālāk

Sēdot pie pārpilna galda

Neaizmirst

Maizes un ūdens garšu.

Ejot uz baznīcu

Neaizmirst,

Ka ar pārpilnu vēderu

Nevajag Dievam lūgt veselību.

Liekoties gultā

Apzināties,

Es sirdi savu

Sapnī tveru,

To noskūpstu,

Un metu prom,

Man nevajag.

Jo nevajag nevienu rītu,

Bez rītausmas, kas biji man.

Nē, Tevi tajā nevainoju,

Ka rītu modīšos bez sirds.

Šis lietus ir neīsts,

Netici tam.

Tu atgūsi mani,

Ar pēdējo lāsi, kas aizmuks no bailēm,

Ka iztvaikos tā, kā visas līdz tai,

Kā viņas māsas, kas dzēlīgām mēlēm

Graužoties ādā skrāpēja sirdī, ... lasīt tālāk

Vārdi ir tikai spīts,

Tie ir vienīgi glaimi.

Vārdi nestāsta laimi.

Viņus aiznesīs rīts,

Vietā atnesdams jaunus.

Tie ir pasakains mīts,

Kurā neatrast jūtas.

Tie nav smaids, tie nav skūpsts,

Ik katru mirkli

Vārds Tavs manī skan,

Ik mirkli katru

Mīļoju es sevī to.

Ar viņu mostos, sapņos eju.

Es vēlos, lai Tu zini,

Tavs vārds, nav tikai vārds,

Tā pati Mīlestība man.

Es tikai ... lasīt tālāk

Kā ziepju burbuļi

Cerības paceļas gaisā.

Viena pēc otras lido un šķīst,

Pazūd bez pēdām

Pelēkās debesīs.

Lai, lai jau tās šķīst.

Es ticu,

Piedzims reiz rīts,

Un visu ko ... lasīt tālāk

Man teica tas sāpēs,
Tas būs, kā palikt bez mātes.
Un tomēr es izvēlējos
Tās slāpes.
Un nu man sāp,
Un nu es dzīvoju slāpēs.
Varbūt laiks tās slāpēs,
Bet kamēr man sāp,
Es nevēlos savādāk,
Un ... lasīt tālāk