VARBŪT

/Gita Āboliņa/

Mēs esam tik tāli -
Savādi, nesaprasti un neatrasti.
Kā milzīgas jūras
Pretējie krasti.
Kas mēģina
Viens pret otru kāpties
Un savās valodās sarunāties.
Pārprotam.... lasīt vairāk

Man vajag mazliet no visa

Ko par dzīvi sauc.

Kur ir ko gaidīt un sagaidīt.

Kur melnās dienas nebūtībā ies

Un saule aiz tumšajiem mākoņiem

Beidzot ceļu gaišāku lies.

Ir jābeidz asaras liet un... lasīt vairāk

ES TICU

Ã.Elksne

Es ticu cilvēkam savam,
Viņš noteikti kaut kur ir,
Nezinu tikai , cik gadu,
Cik jūru, cik jūdžu mūs šķir.
Reizēm šķiet-viņa balsi
Aiz kalna var sadzirdēt jau,... lasīt vairāk

Man saka vilciens aizgājis!

Ko tu vairs gribi?

Neticu es vārdiem taviem

Jo var nākt vilciens nākošais

Un vēl ir lidmašīnas

Kuras var celt debesīs!

Ir šonakt uzsnidzis pirmais sniegs,
No debesīm nolaidies pūkains un liegs
Tas pārklāj melnos dubļus un pēdas,
Un pamazām norimstas raizes un bēdas
Par to kas noticis bija un kāpēc.
Nu... lasīt vairāk

Ko lai saka vecais?

Kam plecos daudz ir bijis nesams.

Gan dienas, gan nedienas

Gan dzīves mirkļi skaistākie.

Ir daudz kas pieredzēts

Uz savas ādas pārbaudīts

Un liekas viss jau pagājis.

Ko... lasīt vairāk