Atvadu vēstule

Pirms saulrieta gribas vēl šo to Tev pateikt.

Liels paldies par šo kopā būšanas pieredzi. Bija sirds mīļa jušana. Centos tevi iepriecināt kā nu mācēju. Pagājušo piektdien gribēju Tevi satikt un iepriecināt ar rozītēm un iedot to zīmējumu, bet nekādi nevarēju Tevi noķert. Tavu portretu es tad nesūtīšu, jo sapratu no Tava piedāvājuma atstāt sev, ka Tevi tas īpaši neinteresē. Palabo, ja tā nav.

Tev bija taisnība par to idealizēšanu. Tiešām par daudz sadomājos par Tevi nemaz tā īsti neiepazīstot. Jā, un tā problēma ar naudas uztveri. Tas man ir, bet to apzinos un risinu. Ir progress. Bet dīvaini, ka ļoti smagi uz šo tēmu noreaģēju un Tevi sabiedēju. Piedod! Tagad man ir labāk. Esmu savācies. Ceru arī, ka pie psihoterapeita šo vēl risināšu. Ja kas, izdevās speciālistu atrast. Īstenībā Tavs uzskats, ka vīrietim jāpelna vairāk par sievieti man ietekmēja turpmāko komunikāciju ar Tevi. Bija skaidrs, ka Tu negaidīsi kamēr es pacelšu savas finanses. Un vispār man tas izklausās diezgan dīvaini, ka man Tava uzmanība vai mīlestība janopelna caur šo. Pēc loģikas tas nozīmē, ka Tu pateici, ka mums kopā nav nākotnes. Tā es to saredzēju jau toreiz, un kā šodien redzams, tā arī notika. Neba tā ballīte bija pie vainas. Es jau naivi cerēju, ka nu šis pāries, bet nekā. Žēl, ka nedzirdēju vēl kādu škiršanās iemeslu no garās virtenes, bet tā kafija bija tāds riktīgs cacas gājiens. Interesanti ir tas, ka kafiju sakotnēji es Tev atnesu. Kad Tu biji viņu izdzērusi, es Tev piedāvāju papildināt. Tu atteici. Un šeit nevar man pārmest, ka par Tevi nerūpējos. Tas, ka Ūldis Tev piedāvāja papildināt kruzīti jau it kā nebūtu nekas īpašs. Laipns cilvēks. Tik neiet šīs lietas kopā. Man prom esot Tu ļāvi sevi apkalpot svešam cilvēkam, bet man nē. Kādēļ nevarēji mani sagaidīt un palūgt? Un dīvaini likās, ka Tu vēl sāki par viņu interesēties. Prasīji man, kā sauc, ko es tad nevarēju atcerēties. Vēl speciāli vēlāk uzzināji viņa vārdu un man to stāstiji. Es biju neizpratnē! Vispār viņš ir precējies. Šķiet, ka Tevi nemūlsināja tas, ka Tu uz to brīdi biji ar mani. Te jau varētu man parmēst, ka esmu greizsirdīgs un piekasos sīkumiem, bet es vērstu uzmanību uz to, ka šis ir viens no tiem Taviem mazajiem iemesliem. Un tas liekas apsurdi. Tu salīdzināji mani ar to cilvēku, ka redz kā viņš Tev izrāda laipnību, bet es pret Tevi nē, tāpēc redz es tā izdarīju un to pēc tam tev stāstu. Tāda nodevības sajūta man radās. Kāds bija tam mērķis? Cik te vispār daudz apzinātības?

Labprāt pastastīšu savu pieredzi, kad Tu biji prom no galdiņa. Pie manis pienāca Madara, un aicināja uz deju. Es atteicu, jo likās, ka man Tev jāpajautā, vai esi ar mieru. Mēs taču bijām kopā, un es nezinu, kā Tu uz to reaģētu, kad nāktu atpakaļ un redzētu, ka dejoju ar citu.

Vispār ar Madaru šodien parunāju par ballīti. Jautāju, kā mēs izskatījāmies? Kā es? Mēs izskatījāmies tādi savā pasaulē iegrimuši. Tieši tā es arī jutos. Kaut kādas parlieku garastāvoklu maiņas nejutu. Ja neskaita, kad sadzirdu mūziku, kas man atsauca senas atmiņas no pagātnes un radīja vēlmi ar Tevi dejot.

Tu minēji, ka par maz Tev tika uzmanības no manis ballē, un Tev likās, ka citi Tev pievērš vairāk uzmanības. Nez no kā Tev tādas domas? Vai Tu nevarēji ar mani tad par to parunāt, ka jūties ne parāk? Es tak Tev ik pa brīdim uzdevu šo lielisko jautājumu : kā Tu jūties? Var būt šis jautājums jau kļuvis pārāk formāls vai kā maska?

Vispar jau Tu manī esi ļoti. Es ar Tevi visu laiku sarunājos. Nezinu, vai tā ir tā izslavētā mīlestības slimība, ko te nodefinējuši speciālisti, bet to es dabūšu laukā. Ar laiku. Ne jau pirmā reize. Vēl atceros, ka namiņā pie jūras Tev īsti nepatika gultas prieki. Ceru, ka pareizi sapratu. Lūk, ir atšķirība, kad pirms tuvības otrs paziņo, ka sekss nav bijis četrus gadus vai to nepasaka, bet viekārāši ļaujās. Mašīnas burvīgo mirkli laikam aizmirsi uz to brīdi. Tas man nozīmē būt ar Tevi uzmanīgākam, un līdz ar to var nebūt tādas dzirksteles kā automašīnā. Tas nenozīme, ka nevar būt citā reizē.

Bet vispār jau dīvaini, ka šīs lietas nevarējām tā īsti izrunāt atseviški. Vismaz mēģināt. Mani secinājumi tādi, ka abi baidāmies tomēr no īstas tuvības. Lai cik Tu būtu advancēta šai tēmā, man liekas, ka Tu mani ļoti skanē, kas liecina par parlieku uzmanīšanos. Man laikam ir traumiņa, kas traucē veidot jaunas attiecības. Un Tu to nolasi kā nepatiku pret Tevi vai pat Tevis negribēsanu, kas nav taisnība. Eh, un neesam izturējuši to nepilnību meklēšanas posmu.

Nobeigumā vēlreiz gribu akcentēt, ka pateicos par šiem burvīgajiem kopā būšanas mirkļiem. Man tas bija vērtīgi. Ceru, ka Tev arī. Es to augstu novērtēju. Paldies, ka Tu esi! Stipri Tevi apķeru un ilgi turu savos apskāvienos. Nu saulīte lai riet jūriņā………