Shii smilshukaste no nozheelojamas ir paarveertusies par pretiigu.

NU, NU, VĒJŠ …

Vējš skraidīja pa liedagu: ieskrēja jūrā, papūta viļņus - apnika, papūta smiltiņas - apnika, papūta kokiem lapas - apnika, pacilāja meiteņu kleitu ... lasīt vairāk

APKĀRTSKRAIDĪTĀJS UN STĀVĒTĀJAS

Uz galda stāvēja Vāze ar Ūdeni, kurā priecīgi ziedēja Puķe.

Ūdenim pēkšņi palika garlaicīgi un viņš Puķei sacīja: ... lasīt vairāk

Dzejas dienas:))

Kad jūtu sevī skanam
Sen nesacītos vārdus,
Gaist skumjas manās acīs
Kā pavasarī sniegs.
It viss, kas sirdī ... lasīt vairāk

Visskaistākām ogām pasaulē
Pilni šoruden pīlādžu zari.
Visskaistākās ogas pasaulē
Apēd vārnas un strazdu bari.

Visskaistākās ogas pasaulē
Tikai tāpēc vien, ka tās rūgtas,
Smagiem, sarkaniem ķekariem
lasīt vairāk

KĀPĒC VIŅI TĀ?

Izcirtuma malā rotaļājās mazie vilcēni. Mamma bija atļāvusi iziet saulainā vietā. Tad nu viņi plosījās uz nebēdu, mīļi kodīdami viens otru. Tikai viens vilcēns vienmēr koda stiprāk. ... lasīt vairāk

KAD SAVU VĒJU RADĪJA KOKI

Neatminamos laikos vēju radīja koki. Dižozols pasludināja sapulci un visi kopā nolēma: uz kuru pusi, cik ilgi un cik stiprs būs vējš. Tad egles ... lasīt vairāk

Gribu atvērt sirdi kā plaukstu,
Šo pasauli noglāstīt gribu,
Tā izģērbj man dvēseli kailu
Un dzer manu mīlestību.

Tie vārdi, ko saku ik dienu,
Ar soļiem maniem zūd steigā,
Tie neaizķer sirdi nevienu, ... lasīt vairāk

KĀ TRAUKU LUPATA MUKA

Reiz kāda Trauku Lupata nolēma, ka nav nekāda kalpone un turpmāk traukiem muguras neberzīs. Lupata muka laukā no rokām, pavirši mazgāja un kādu dienu sapelēja. Saimnieks to ... lasīt vairāk