Es arī par rudeni uzrakstīšu

Pamēģināšu uzrakstīt par kaut ko vieglāku. :) Un rudens nudien ir labs temats. :) Un, cerams, nav arī monopolizēts.

Man ļoti patīk rudens. Tas patiešām ir mans mīļākais gadalaiks, tāpat kā Pušķinam (pierādījumus meklējiet paši). Patīk, ka vairs nav jāiet vasaras drēbēs. Esmu pieradusi pie mūsu rudens klimatiskajiem apstākļiem – viegls fraķītis, raiba šallīte, īsi zābaciņi un ir ok. Jūti gaisā dzestrumu, cimdus vēl nevajag, ir silts, nav karsti, nav spilgts. Ir tāda ēnaina un vienlaikus zeltaina atmosfēra, kurā var paslēpties. :) Dievinu rudeni, goda vārds! Lapās var paslēpties! Un par lapām arī var priecāties! Man patīk tas drēgnais gaiss, migla – tā ir vienkārši brīniškīga! Nedaudz vientulīgie koki – tādi kā paši par sevi. Patīk mitrais asfalts, slapjā zāle, cik nu vēl palicis pāri. Ir kaut kāda nostaļģiska romantika. Jā, kaut kur vientulīga. Bet varbūt ar to vientulību var vientulīgi saplūst un vairs nejusties tik viens. Rudens – ir mans mīļākais gadalaiks! :) Un visskaistākais.

Jūs jautāsiet – kapēc ne pavasaris? Pavasarim arī nav ne vainas, viss mostas....Bet dažreiz man patīk, ka nemostas, bet patīk visu noslēgt, noslēgties, paslēpties. Un rudens tam ir piemērotākais. Kad gribēšu atslēgties, tad varbūt man vairāk patiks pavasaris.

Tagad sameklēšu bildi, kas man visvairāk patiktu kā rudens noskaņas raksturojums. Varbūt šī? Bilžu tik daudz, ka grūti vienu izvēlēties. :)