konstantin dragasi

konstantine

last emperor.

kaut kas ļoti mani skar šai personā. marmara vasileas.

Agrīnā dzīve un ceļš uz troni

• Dzimis 1404. vai 1405. gadā (precīzāk 8. februārī 1404.) Konstantinopolē vai Mistrā (Peloponēsā).
• Viņš bija Manuel II Paleologa dēls un Helēnas Dragasas (serbu princeses) dēls. Tāpēc viņu bieži sauca arī par Konstantīnu Dragasi.
• Pirms kļūšanas par imperatoru viņš bija Morejas (Peloponēsas) despots — praktiski valdnieks pusautonomā Bizantijas provincē. Tur viņš veiksmīgi karoja pret latīņiem, turkiem un vietējiem ienaidniekiem, parādot sevi kā spējīgu karavadoni un administratoru.
• 1448. gadā nomira viņa brālis Joanns VIII bez mantiniekiem. 1449. gada 6. janvārī Konstantīns tika kronēts par imperatoru Mistrā, un drīz pēc tam atgriezās Konstantinopolē.

Valdīšana (1449–1453)

Viņa valdīšana ilga tikai 4 gadus un 4 mēnešus — īsākā pilnvērtīgā valdīšana Bizantijas vēsturē. Impērija tajā brīdī bija samazinājusies līdz Konstantinopolei, dažām salām un Peloponēsai. Ekonomika sabrukusi, iedzīvotāju skaits pilsētā ~50 000.

Galvenie izaicinājumi:

• Osmaņu sultāns Mehmet II (tikko kāpis tronī 1451.) bija apņēmies ieņemt pilsētu.
• Konstantīns mēģināja panākt palīdzību no Rietumiem, piekrītot Florences ūnijas (1439) nosacījumiem — pareizticīgo baznīcas pakļaušanos Romai. Tas izraisīja spēcīgu pretestību pašā pilsētā ("labāk turku turbāns nekā pāvesta tiāra").
• Palīdzība no Rietumiem bija minimāla (galvenokārt ģenoviešu kondotjers Giovanni Giustiniani ar ~700 karavīriem).

Konstantinopoles aplenkums un krišana (1453)

• Aplenkums sākās 1453. gada aprīlī. Osmaņi bija pārsvarā ar lielu pārsvaru (~80 000 pret ~7 000–10 000 aizstāvju).
• Konstantīns personīgi vadīja aizsardzību, bieži atrazdamies uz mūriem.
• 29. maija naktī sākās galvenais uzbrukums. Kad turki izlauzās caur mūriem (St. Romana vārti), Konstantīns saprata, ka viss ir beidzies.

Viņa nāve: Viņš atteicās bēgt. Saskaņā ar vairākiem avotiem (t.sk. Georgios Sphrantzes, kurš bija viņa tuvs līdzgaitnieks):

• Viņš nometis purpura imperatora mantiju un regālijas, lai neviens viņu neatzītu.
• Sauciens: “Vai nav neviena kristieša, kas nocirstu man galvu?”
• Meties pēdējā kaujā kā parasts karavīrs kopā ar atlikušajiem aizstāvjiem.
• Viņš pazuda kaujas juceklī. Viņa ķermenis nekad netika droši identificēts (daži stāsti runā par galvas nogriešanu un parādīšanu Mehmetam, citi — ka viņš krita masu kapā).

Mehmet II pēc uzvaras meklēja viņa līķi, bet neatrada.

Leģendas un mantojums

• Marmora imperators (Marmaromenos Vasilias) — populārākā grieķu folklora: eņģelis viņu pārvērtis marmorā un paslēpis Zelta vārtos (vai zem Hagia Sophia). Viņš gulšņojot, līdz kādu dienu atmodīsies un atbrīvos Konstantinopoli no turkiem, atjaunojot Bizantiju.
• Daudziem grieķiem viņš kļuva par nacionālo varoni un mocekli, neraugoties uz reliģisko šķelšanos.
• Viņa nāve simbolizē ne tikai Bizantijas beigas, bet arī Austrumromas impērijas (kas ilga no 27. p.m.ē. līdz 1453.) galu pēc gandrīz 1500 gadiem.

Vēsturiskais novērtējums

Konstantīns XI nebija izcils reformators vai stratēģis lielos mērogos (impērija bija pārāk vāja), bet viņš bija drosmīgs, godīgs un lojāls valdnieks. Viņš izvēlējās cienīgu nāvi, nevis pazemojošu kapitulāciju vai bēgšanu. Tas padarīja viņu par traģisku, bet spilgtu figūru vēsturē.

Vai gribi vēl dziļāk kādā konkrētā daļā?

• Viņa personība un ģimene
• Aplenkuma taktika un tehnoloģijas (lielā lielgabala loma)
• Avoti un vēsturnieku strīdi par nāvi
• Kā šis notikums ietekmēja Eiropu un Turciju
• Saistība ar mūsdienu Grieķijas identitāti