Latvija 2026: 35 gadi muzeja dzīvē

Iedomājies: tu stāvi birokrātijas telpā. Trīs starpnieki, seši paraksti, zīmogoti dokumenti. Tu iesniedz dokumentu - atgriež, jo kaut kas “mazliet nepareizi”. Pareizi? - ignorē.

Sveiciens! Tu esi Latvijas dzīvajā Padomju Sistēmas muzejā. Te klauni spēlē varu, liekot tev justies mazvērtīgam, kamēr valdība 35 gadus tikai pārvietojusi papīrus, nevis modernizējusi sistēmu.

Piemēri? Lūk dažas īstas “muzeja ekspozīcijas”:

Iesniedz pieteikumu būvdarbiem - saņem 10 lapu instrukciju, kur katrs punkts pretrunā ar iepriekšējo.

Meklē licenci uzņēmējdarbībai - katrs departaments prasa citu apliecinājumu, lai galu galā pateiktu “mēs to nevaram izsniegt”.

Valsts e-pakalpojumi? Lieliski izstrādāti… bet bieži vien krīt, un neviens neatbild 3 nedēļas, jo “procedūra neparedz ātru rīcību”.

Ironiski: mēs lecamies ar citām valstīm, kritizējam federāciju, bet paši - dzīvojam pēc 35 gadus vecas PSRS loģikas, kur lēmumi tiek pieņemti tikai formalitāšu dēļ, ne rezultāta.

Psiholoģiski tas strādā perfekti: mēs pieņemam stagnāciju kā normu, pierodam pie absurda un pat sajūtam drošību tajā. Mēs smejamies par citām sistēmām, kamēr paši stāvam muzejā un spēlējam klaunu lomu - klaunu, kas dirš uz citiem, bet neuzņemas atbildību par savu haosu.

Beidzot saproti? 35 gadi bezdarbības, formālisms pāri rīcībai, absurds pāri efektivitātei. Muzejs, kur dzīvojam starp pagātni un fantāzijām par progresu, bet realitātē - nekas nav mainījies.

Morāle? Skaties, saproti, smaidī un dari kaut ko, jo sistēma pati neizlabosies.