labrīt

kad es mostos, visi vēl guļ. kad es eju gulēt, visi jau guļ. tāda ir dzīve...

ceļojums(en)

pītejs no masīlijas (grieķu: Πυθας, latīņu: Pytheas Massiliensis) bija sengrieķu jūrasbraucējs, ģeogrāfs un pētnieks, kurš dzīvoja ap 4. gadsimtu pirms mūsu ēras. viņš bija pirmais zināmais cilvēks, kurš aprakstīja eiropas ziemeļus un arktikas reģionus.

apmēram 325. gadā p.m.ē. pītejs devās no marseļas uz ziemeļiem, iespējams, šķērsoja atlantijas okeānu, apmeklēja britāniju un, iespējams, devās tālāk uz ziemeļiem līdz vietai, ko viņš nosauca par thule.

šī zeme, pēc viņa apraksta, atradās sešas dienas kuģojuma attālumā uz ziemeļiem no mūsdienu anglijas un bija vieta, kur saule nenoriet, kas nozīmē, ka pītejs, iespējams, sasniedza polāro loku.

pītejs aprakstīja jūras ledu(tas ir īpaši piedūrigi, viņš aprakstīja to vienkaršiem vārdiem, kad ūdens kļūst ciets un cilvēks pār šādu ūdeni var iet, viņu izsmēja grieķi kā meli un pasaku stāstnieku, cik ironiski, ka viņa novēroto parādību apraksts bija īsts), īsās vasaras, garās dienas un nakts parādības. viņš arī rakstīja par dzintara tirdzniecību(zelts, kuru izskalo jūra), plūdmaiņām un saistību starp Mēness fāzēm un paisuma un bēguma maiņu, viens no pirmajiem šādiem novērojumiem vēsturē. (viņš stāstīja par sauli, kura tālu ziemeļos apstājoties uz laiku, ziemeļblāzmu)

antīko cilvēku aizstāvībai, gribētu pateikt, ka tā laika - antīkā pasaule, bija daudz savādāka klimata ziņā. piemēram, kad tu redzi kā grieķi uz vāzēm vai freskām attēlo kailus cilvēkus, tā nav ne erotika, ne porno. ja tas ir darbs, medības, sports, vīrieša apģērbs parasti ir josta(iekarinat medību, saimniecības instrumentus) un zandales(sargāt kājas). un viss. pa pliko, plikiem dupiem. jo ir TIK silts. mūsu laikmeta klimata alarmisti tev stāstīs, ka šobrīd ir nenormāla klimata sasilšana. daļēja ir, bet tas it ka pulsē visu planētas vēsturi - to ietekmē zemes ass rotācija, magnētiskais lauks, bet vissvarīgāk, saules ietekme. nu lūk. šodien ir grūti noticēt, kāpēc antīkie autori kā visauglīgāko reģionu pasaulē min āfriku. runa ir par nelielu daļu āfrikas, mūsdienu tunisiju(tās nosaukums bija - africa, vēlāk piešķirta kontinentam). bet arī mūsdienu lībija, kas šodien ir nebeidzami smiltāji, kādreiz bija kā pasaule pļava, zaļa un auglīga. tāpat maroka, šodien kalnainā, brūnā anatolija(turcijas āzijas daļa) bija bieziem mežiem klāti pakalni. tādas senās, bagātās pilsētas kā sardas, troja, milēta, fokeja, efesa netika celtas kailās klintīs, bet zaļojošos pakalnos. libānas ciedru meži ir ka senas leģendas, bet toreiz pilnīga realitāte. sīrija nebija tuksnesis, bet ļoti auglīga zeme. viens no lielākajiem maldiem ir tas, ka siltums, sasilšana tie saistīti ar tuksnesi. klimatologijā viss ir otrādi. siltums nes lietu, okeāni un jūras iztvaiko un palielinas nokrišņu daudzums, tā rezultāta tek upes un rodas ezeri, bet ja ir auksts, iztvaikošana samazinas, vējam nav ūdens, ko atnest, rodas tuksneši, samazinas lietus, izžūst upes un ezeri kļūst par purviem, vēlāk arī tie izžūst. siltums rada zaļumu, aukstums kailas klintis un smiltājus.

atpakaļ pie pīteja: viņa darbs "par okeānu" nav saglabājies, taču fragmenti ir citēti vēlākajos autoros strabo, pliny un citiem.

ultima thule vēlāk kļuva par simbolisku nosaukumu "pasaules malai" un iedvesmoja daudzas vēlākas leģendas un pētījumus par tālajiem ziemeļiem.

lai arī viņa aprakstiem sākumā neticēja, mūsdienu vēsturnieki uzskata, ka pitejs bija pirmais zināmais pētnieks, kurš patiešām nonācis līdz skandināvijai vai islandei, tādējādi kļūstot par vienu no eiropas ģeogrāfiskās izpētes pionieriem.

atēnas, rekonstrukcija. bonusam :)