par hipergāmijune uzreiz pielec tā ir? nav? varbut tā nav visa īstenība. stāsta, ka vīrieši neieredz sievietes. un ja nē? jaunībā idealizē, vālāk nokļūst racionālā stadijā. vēl gribēju mazliet uzrakstīt. 15-35 gadi, nospiedošais dzinulis ir sekss. to nosaka viss ķermenis: krūtis lielas, liecina par spēju uz bērniem, veselība, to pašu, simetrisks augums, seja - to pašu. vīrietis to var neapzināties, kas dzen viņa vēlmi. jauns vīrietis, kāpēc viņu velk pie zilacainas, blondas sievietes ar garām kājām.(eiropieti mūsu gadījumā, nav svarīgi krievs, latvietis...) atbilde: ģenētiskā saderība. viņš to var nekad neuzzināt. bioloģiskā realitāte. jebkāda jega seksuālajās attiecības ir turpināties. radīt jaunus cilvekus. ok. labi. paiet laiks. to laiku, kuru var nosaukt par riestu, paiet. :) vairs nav. vietu apziņā sāk ieņemt racionālais. "a priekš kam man to vajag? man nevajag. gadījuma attiecības, šur un tur, vairs nekadu enkuru. man vairs nevajag slogu"(vīrieša galvā sāk darboties cita programma - nevis bangot skaistāko skuķi, līdz ceļi trīc no slodzes, bet sākt kļūt par nodrošinātāju, lai tas viss... rezultāts pieaug, tas ir tik dabiski viss) bet sievietei īsti tā nav šai laikā. viņa parasti, ne vienmēr, ir tur. bet kārtis ir citas. zoles lapa vairs nav tā. zolēt vairs nevar. sieviete joprojām var būt skaista, ļoti atraktīva, bet kaut kas ir mainījies. kas? sieviete ir godīga, no viņas redzes viedokļa. viss ir pa vecam, noteikumi ir tie paši, viņa domā. izņemot, tā vairs nav. zoles lapa ir mainījusies. iespējams, ļoti. nākamais. paiesim tālāk. rietumos mainas attiecību vecuma robežas, tā arvien nobīdas uz lielāku vecumu, aizejot prom no fertilās. saproti? tā zaļā zona tagad ir iegājusi citā vecuma grupā pamazām, kur viņš vairs nedomā tā, kā domāja kadreiz. rodas rūgtums, trīšanās. ir neizpratne: kā tad tā, es piedāvāju to pašu, pretim gribot to pašu. izņemot ka ir noticis vecuma šifts. vīrietis arī ir mainījies. un liekas, ka spēle ir kļuvusi negodīga. bet tā nav! viņai vairs nav dūžu, nav ar ko zolēt. vēl vairāk, situācija ir spēlē izmainījusies tik krasi, ka duži ir viņa rokās. iedomājies tagad, cik daudz ekonomisko de-stimulu ir parādījušies vīrieša spēles galda pusē, kurus iespējams agrāk pat neapzinājās. pēkšņi izrādās, ka situācija, kurā izvēle pieteikt lapu ir tavā pusē, vairs nav tavā pusē. un kā ps. tas, vai saprast dinamiku šo, vai nesaprast, nepalīdzēs izglābt mūsu demogrāfiju, kas ir bioloģiski vissvarīgākais. tā ir matu skaldīšana. es nezinu, ko darīt. varu pamēģināt ļaut saprast, kas ir mainījies, kāpēc ir sievietēm grūtāk atrast partneri. sevišķi, vīrieti, kas ir visādi izdevīgs, bet vairs nav ieinteresēts, kā tas bija, vai varēja būt kādreiz. no hate, just reality. |