mīlīgi pantiņiautors - es ****** Labu rītu! Jauku dienu! Lai ir tavi darbi vērti – Dari tos ar prieku. Labu vakaru un mieru! Lai ir tavi sapņi saldi – Piepildi ar baudu. ****** Labu rītu! – Sniega pārslas krīt. Lai ir balts Un gaišs Tev rīts! ****** Labu rītu – teica draugs, Labu rītu – atbildēju es; Labas domas, mīļi vārdi Dieva sniegtas atslēgas. ***** Mostos, ceļos. Saule spīd.
Visus sveicinu: "Labrīt! " ****** labu rītu saule ceļas mostos arī es līdz ar sauli mīļas rokas jau uz vāveres *** Labu rītu – glaužas Rokās saules stari; Lai viss tev izdodas, Ko šodien labu dari. ***** Labu rītu novēlu Un dienu veiksmīgu Ar jauku vakaru Un saldu nakti. **** Labu rītu, jauku dienu! Es uz darbu ceļos, skrienu. Novēlu mums visiem: Veiksmi, gudrību un mieru. ****** buču segas ar kuru mīļi apsegtas tiek krūšu ogas un citas jaukas manas daļas un kaislē pilnas mūsu abas kājstarpes jau ņemas zem buču klātas mīlestības segas ***** Es azotē ritinos, Mīļi jo mīļi pieglaužos Tavam vaigam Un esmu jau apskāvienos Skūpstam, mīļam un siltam. Mēs - savijušies, Klusumā atpūšamies Katrs ar savām domām, Tikai rokas rotaļājas Otra glāstos. Mēs ikdienā skrienam, Bet kopā esam Gan priekos, gan skumjās, Jo mūsu klusuma atpūta Vieno spēkam un mīļumam, Lai visur vieglumā ejam Un vēlamies mājās. ***** Kur meitiņa lunkana, Maiga kā liepiņa, Stingrumā puisīša Ozola stāja. Kur liepiņa līgoja - Aizvēju kāroja, Tur ozols lustēja - Zīļukus bēra. ***** Klusi atbrienu pa sniegu Un atnesu tev zvaigzni vienu, Es to debesīm nočiepu, Lai kļūtu par sarunu biedru, Un klusu tev ausī čukstu: Kuš, es atnesīšu vēl vienu. **** Tu turi mani mīļi savās skaujās, Un bezgalīgi spurdzu tauriņos. Es krītu augstākajās debesīs, Jo dziļi grimstu tavās rokās. ****** Es, tava mīļuma apskauta, Esmu kā ābele - ziedoša, Jo atkal dzīve dzirkstoša, Un mīlestība plaukstoša. ***** es šorīt acis atveru un novēlu tev labu rītu tad rāmi dzeru savu kafiju un domāju par atnākušo dienu un tajā dāvināto iespēju tev izdarīt ko mīļu ****** Turi manu roku,
Brienot pa kupenām;
Turi to cieši,
Plosoties puteņiem;
Nepalaid vaļā,
Atnākot atkušņiem;
Turi to vienmēr,
Mijoties gadalaikiem. ***** es kā puķe koši uzziedu un mani apskauj tu kā vējš ar savu plūsmu jo katru puķes ziedlapiņu apveltī ar maigu skūpstu ka nu jau kaisli smaržoju un glāstiem pretī plaukstu jo savu ziedu atvāžu un tajā tavu vēju notveru un ilgi vaļā nelaižu jo katrā pieskārienā es tā spēku sajūtu un baudu gūstu ****** Mūsu mīlestība Ir kā bezgalība, Kad radām bērnu, Lai mūs turpinātu. ****** ko tu man iebāzi kabatā jo noderēs vai maizi ēšanai nē tu man ieliki kabatā sauleszaķi jo noderēs dvēselei ****** Atnāc un iztraucē manu garlaicību, Pļāpāsim par politiku un mīlestību. Tikai neaizmirsti nopirkt vīnu, Lai reibumā atmetam spriedzi. Un tad jau aprunāsim visu pasauli Un bezkaunīgi gulēsim kaili. ****** “Labu rītu! ”, pamodina Saule, “Labu rītu! ”, mostos arī Es; Manas lūpas Tevī sniedzas - Sārtas atplaukušas magones. ****** ar mīļu Labvakaru un skūpsta šmaukstu Tev mājas durvis atveru Es vakariņu galdu klāju un Tavās dienas rūpēs uzmanīgi ieklausos Es klusi laimi baudu priecīga ka Tu man esi ******* mīļi apskauju ar labu nakti un ausī iečukstu lai saldi sapņi ****** cik labi un mīļi tev azotē cieši kaislīgi notverti labrīta čuksti laimīgi mirkļi debesīs krīti un netraucē lieti un nebaida sali mākoņi padzīti ikrīta saullēkti pasargā mani azotē droši **** Nestāsti muļķības par mīlestību, Labāk attaisi vīnu, Un saskandināsim glāzes par saticību. Jo es arī tevi gribu – Tik ļoti mīļu. **** Es savas aukstās rokas sasildu Pie tavas karstās sirds; Kad ilgi vientulībā nosalusi, Nu, atradusi apskāvienus siltus. **** Es vēlos tādu - Neprognozējamu, Par kuru domāju, Kad atveru Pusdienu ēdiena trauku. Un es jau viņu gribu, Tik mīļu un gudru, Noliekušos pār vannas malu, Kad smiedamās saka - Mīļais, pieturi mani, Jo būs tik jauki. Un vēlāk, mierīgi, Padarām mājas darbus, Lai vakarā abi Gultā iekristu, Un atkal būtu jauki. **** Gribu sievieti - Mājās sēdētāju, Kura sagaida Ar kotlešu kalnu Un pārmetumu, Ka visu neapēdu, Un naktī neko nedabūšu. Jo esam pārēdušies, Un saprotu, Ka rokas sarāvušās, Lai atsniegtu viņu - Labi nobarotu Sieviņu, Un vēl īsākas, Lai pats to labumu Samīļotu. Laikam pirkšu Lielāku gultu Un ērti sapņošu Par viņu - Tik draiskulīgu, Kurai pakaļ skriešu, Nepaēdis noķeršu, Un izbaudīšu. ***** Tu glāsti Maigi kā putas Un mīļi čuksti Kā čaboši viļni, Bet acis - Tās ir kā dzelme. Un rokās jau irstu Kā pludmales smiltis, Lai aizrautu straume. ***** Laime ir laimīgam būt, Nevis to meklēt Kaut kur Un - varbūt. Laime ir laimi redzēt Katrā puķītē, Kuras tu Pušķītī liec. Laime ir laime tevī - Tajā mīļumā, Kuru tu otram Pa puķītei sniedz. **** viens otru satika un radās patika viņi mīļi satika jo kopā patika **** TOSTS Paceļu glāzi par tevi Un novēlu veselību, Lai veiksme un prieki, Draugi un mīlestība. Paceļu glāzi par sevi, Savu dzīvi un mīlestību; Lai veiksme un prieki, Un draugu uzticība. Pacelsim glāzi, lai visi Dzīvojam saticīgi, Un tukšosim par to, Lai pasaule mierīga. ***** Savu roku ielieku tavā plaukstā - Siltā, drošā un mīļā. Nav nozīmes gredzenam pirkstā Un zvērestam papīrā, Es vēlos dzīvot un novecot kopā, Saticībā un mīlestībā. ***** Es ņemu tevi par sievu Ar visām kaprīzēm Un plašo garastāvokli, Ar tavām draudzenēm, Ar drēbju, kurpju skapi. Es mīlu kāda tu man esi; Un visos priekos, grūtībās Ar tevi saticībā dzīvošu, Cik ilgi liktenis to dos. Es ņemu tevi par vīru Ar visiem trūkumiem Un hokeju ar alu, Ar labākajiem draugiem, Ar arī tavu vaļasprieku. Es mīlu tādu kāds man esi; Un visos priekos, grūtībās Ar tevi saticībā dzīvošu, Cik ilgi liktenis to dos. ****** Sudraboti mākonīši Kroķainām maliņām, Zeltā vīta saulīte Tavā Šūpuļdieniņā; Mūža ceļā Laimīte Vada katrā darbiņā. ***** VARIANTS, KĀZU JUBILEJĀ es tevi samīļoju visos priekos bēdās gadu savītajā ģimenes un saticības laimē es tavu mīļo roku noglāstu kā ikdienā tik vien kā pirksti ķeras sadzīvotā raupjumā es tavu mīļo muti ik dienu skūpstu kaislē jo vienmēr manas lūpas ir satikušas tavējās es tevi samīļoju visos priekos bēdās gadu savītajā ģimenes un saticības laimē es tavu mīļo roku noglāstu kā ikdienā tik vien kā pirksti ķeras sadzīvotā raupjumā es tavu mīļo muti noskūpstu kā jaunībā jo vienmēr manas lūpas ir satikušas tavējās **** Pasaule ir sniega pārsla. Balta, mierīga un grezna. Lido viegla. Mirdzēdama. Ļoti laba. Pasaule kā mūsu griba: Baltām takām, tīrām domām. Skaista pārsla. Ļoti laba. |
