NEKASNEKO dienasgrāmata

MĒS AR IERINDNIEKU VASJU ...

Reiz Griņas vienība nokļuva kādā mazā ciematiņā, kurā jau miera laikā bija palikuši tikai večuki un tie, kurus pilsēta un cilvēces sasniegumi ... lasīt tālāk

ZIRNEKLIS AR VIENU KĀJU

Pagalmā puikas dzenāja bumbu, bet Gvido pētīja zirnekli, kurš rāpoja pa mājas sienu. Tam bija ļoti garas kājas, bet pats ... lasīt tālāk

AR DUNCI VAR GRIEZT ARĪ MAIZI

Reiz kādos ierakumos sarunājās Ložmetējs, Šautene un Duncis.

“Āā-ūū-mm ..., ” nožāvājās Ložmetējs.

“Ko, nu, bļausties! Piesauksi vēl kādu, ” tam aizrādīja ... lasīt tālāk

NODEVĒJI UZ ŠĶĪVJA

Lapsa noķēra Zaķi. Turēja savās ķepās un gatavojās nokost. Zaķis

nenobijās un nopurināja galvu. Ausis kā pātagas sasita Lapsai ģīmi. Viņa

instinktīvi ... lasīt tālāk

LĀPSTIŅNESĒJS

(atvasinājums no A.B. “Sprīdīša”)

Reiz kāds puisis paņēma savu, no tēva mantoto, sapiera lāpstiņu un devās pasaulē - to apskatīt, iepazīt, un naudu gūt. Viņu sauca ... lasīt tālāk

DZĪVNIEKU PATVERSME CILVĒCĪBAI

Laukā sals, bet cilvēks bez mājām klejo pa pilsētas ielām.

Jā, ir patversmes, kurās var gulēt, bet tajās krāc bēdīgie vaidos un sūdzas par dzīvi, ko plēsuši citi, jo paši jau nav ... lasīt tālāk

ĒNAS

Reiz kādu rītu vecīša ēna izdomāja, ka šodien neies līdzi, bet paliks mājās. Apnicis, ka viņu visu laiku iever durvīs, nobradā, nobraukā. Un vēl jābūt kopā ar citām ēnām, it kā vietas nebūtu. Vecīša ēna ... lasīt tālāk

MĀJVIETA

Sikspārnis Jēlis bija piedzimis balts un pārējie izdzina no bara. Viņš nokļuva kādā pagrabā, kurā atrada vietu uz nokarena elektrības vada.

Sikspārni ieraudzīja pele Sēle, kura viņu uzrunāja: “Kas tu ... lasīt tālāk

PIENS BĻODIŅĀ

Gotiņai tesmenis mīksts un tantiņai viegli to izslaukt. Viņa savu gotiņu mīl un lepojas, jo piens ir trekns un pati rāma rakstura. Arī kaķis pienu no bļodiņas palok. Tā viņi trijatā ... lasīt tālāk

UZDEVUMS "RĀCENIS"

Kādā lauku sētā dzīvoja Vectētiņs, kurš audzēja rāceņus un kāļus. Tie viņam auga bagātīgi: lieli un garšīgi. Pietika gan paša ģimenei, gan kaimiņu cienāšanai, gan ko uz tirgu ... lasīt tālāk

Sunim nav kabatu
Un viegli pasaulē skrien;
Arī zārkam nav kabatu,
Bet raušam mantu arvien.

Dzīve uzkrauj daudz,

Cik nu spējam nest:

Tajā vājie saļimst,

Smagu stiepjot,

Bet tie stiprie prot

Nastu zemē mest.

Cilvēks strādā, strādā, strādā. Godīgi. No sirds. Arī nogurst. Bet, te pēkšņi – dažu nedēļu laikā paliek nekustīgs.

Sākumā rodas grūtības ar staigāšanu, gulēšanu. Trīc rokas un kājas. Sejā tāda maskaina ... lasīt tālāk

Aizdomājos par to, ka beidzot lielveikalos ir plaukti ar nocenotu pārtiku. Ļoti labi – paldies! Bet arī tur man ir par dārgu.

Ja godīgi, tad es vairs nezinu, ko vispār tajos tirgo, jo noeju tikai gar plauktu: kartupeļi, ķiploki, ... lasīt tālāk