Uzziedēs ceriņi un ievas.

Parunājos vakar ar sev pazīstamu sievietei par dzīvi. Mūsu uzskati daudzās lietās sakrita, runas raisījās raiti un viegli. Nospriedām, ka dzīvē vajadzīgi pārbaudījumi, kaut tie grūti un šķiet sākumā kāpēc tie man. Pārbaudījumos cilvēks aug vai arī grimst dziļāk purvā. Mēs esam sapratušas, ka tas bija vajadzīgs un nācis tikai par labu. Jā, grūti ir bijis, nācies piecelties, atgūt pamazām spēkus un maziem solīšiem iet uz priekšu. Tas viss ir devis pavisam citu dzīves redzējumu, atrast katrā ne tik labajā notikumā, savus plusus. Parunājāmies no sirds, nakts bija bez miega, ziema laukā bez sniega, kalu plānus pavasara dienām. Vēl tikai mazdrusciņ un uzziedēs ceriņi un ievas.