Gaiļi un gailīši.

Laikam man švaka tā nervu sistēma, nevaru mēli mutē noturēt un pirksti paši meklē burtus, lai uzrakstītu. Lasot šodien klāt nākušos komentārus pieredzes apmaiņā par vīriešu spējām pēc sešdesmit, atkal jāraksta. Saliekot sievietes portretu, ņemot vērā tikai divu vīriešu komentārus, tad ar mums sievietēm ir pavisam bēdīgi.

Mēs tiekot ``masētas``, bet retai analītiskā domāšana, vajadzība tikai piesist māgu, cilvēkam gan ir kuņģis - māga vistām. To vien gribam kā dzīvot uz nabaga vīrieša pleciem. Neuzskaitīšu visas mūsu gribēšanas, kuras būs vīrietim jāizpilda. Galvenais jau tas, ka mēs ar savu izskatu traumējam vīrietim psihi, un viņam rodas potences problēmas. Riepas, ciskas, pupi līdz nabai, strijas, kā tapetes pa visu vēderu. Cinisms! Vajadzētu gan zināt kāpēc rodas strijas uz tā vēdera? Vai tāpēc jūs pametat savas sievas, jo viņām strijas, kā tapetes? Sēžat ar gadiem te, noliekat sievietes, vai tiešām visas te ir tās vīriešu baidītājas? Jūs taču nevarat vien sev atrast to piemēroto, bet varbūt tā nelaime ir pašos?

Vareni jūtaties? Ir jau tādi varoņi redzēti dzīves filmās. Stāv gailis uz sūdu čupas, vistas skraida apkārt, kladzina cik viņš varens un skaists. Viņš jūtas lepns, izvēlas jaunu, skaistu, gudru, vistu. Seksā daudz jauna, nebijuša, aizraujas elpa. Tad pamazām tā pārsātinātība sāk nogurdināt, vairāk prasās pēc miera. Jaunā vista nesaprot, kā tad tā es taču pati labākā? Uzsit dusmu vilnis, jānoskaidro kas par lietu? Raksta vecajai vistai, sūdzas par to, ka gailim ar to gailīti nav labi. Kur tad nu ir tā jaunība, skaistums, ka jāņem ceļamkrāns palīgos. Gaiļiem vajadzētu nolaisties uz zemes, jo sūdu čupa nav kalna virsotne un ap sūdu čupu nestaigā zvaigznes.