Vakara pārdomas.

Oho esot žurkas, bet ko tad var izdarīt žurkas? Pagrauzt, bet kad kuģis slīkst, ko dara žurkas? Štrunts ar žurkām, jo ir taču arī citi dzīvnieki, kuri prot slepus aiz mugurus citiem neredzot iekost vai likt sprunguļus ratos. Prot cilvēkus sanaidot, tā lai nedomā skatīties viens uz otra pusi. Štrunts arī ar tādiem dzīvniekiem, jo viņi ir pārāk pārliecināti par savām spējām, kuru būtībā nav. Aiz savas pašpārliecinātības un muļķības noliek priekšā savus plānus. Atliek tikai izlasīt un uzvedības modelis gatavs.

Nebūtu es pirms vairākiem gadiem te ienākusi, nezinātu kādi cilvēki šeit pavada savas izklaides. Man prātā nebūtu ienācis, ka pieauguši cilvēki spēlējas, kā bērni smilšu kastē. Nezinātu, ka sievietes prot lamāties, kā nodzērušies veči pie veikala stūra. Nezinātu, ka mēs sievietes esam vecas izp... ķēves. Protams daudz ir labu cilvēku, kuri visu noskatās no malas un nebāž savu roku skudru pūznī. Mācību esmu saņēmusi labu, bet man jāsaka paldies nelabvēļiem, kuri spēlējas ar manu sirdi. Man tas nebija viegli, bet esmu izaugusi par lielu meiteni, kuru vairs nebaida un nevar ietekmēt citu cilvēku bezkaunības. Par tām es tagad pasmaidu, jo saprotu, ka normāli cilvēki tā neuzvedas. Saņems taču to pašu pretim no kāda cita. Mūsu dzīves taču ir mūsu pašu rokās. Tagad es skaidri zinu ko es gribu, ko negribu un ko nedarīšu vairs nekad. Tādas nu sanāca šā vakara pārdomas ieraugot rakstu par žurkām.