Savs laiks.

Nu, sveiks, es atkal saku,

Pieglaužos un apķeros ap kaklu.

Vai jūti, ka es atkal stāvu blakus?

No rītiem, kad vēl zālē rasa,

Un vakaros, kad saule iet uz dusu.

Tev jāpadomā, ko es saku?

Domā!

Ir katram laikam laiks,

Un nemanot mums dienas skrien.

Vēl vakar ziedēja tas jasmīns,

Kurš šodien ziedus baltos

Ir palaidis pa vējam.

Tas viss jau bijis, pagājis,

Tik smarža paliek atmiņās.

Nogrims saule mākoņjūrā,

No rīta atkal uzausīs.

Vai jūti, tepat vien blakus

Es stāvu, apņemu ar maigu skatu.

Tu padomā!

Un jutīsi, ka esmu tepat vien blakus.

Nu, ko man smaidot teikt?

Tam visam laikam ir savs laiks.