Mainīti plāni.

Skatos es pa logu, acis rāda, prāts tam netic. Manai mājai pretim pāļi dzīti, laikam valstī mainīti ir atkal plāni. Nu tas bānis neiešot caur Rīgu, bet pa taisno gar mūsu māju. Pagastā nu lieli svētki, nebūsim mēs vairs nekādi diedelnieki, sākšoties mums izaugsme. Sanācām mēs bariņš ļaužu, apspriedām mēs jaunumums, kas nāk no augšas. Apsriedām mēs laimi lielo, kā mēs brauksim uz svešām zemēm ciemos. Biļetes gan būšot dārgas, nākšoties dzīvot taupīgi, lai var desmit gados biļetei uz svešām zemēm sakrāt. Nevajag jau mums nekādas ekstras, sviestmaizi un spilvenu varam taču līdzi paņemt paši. Katru rītu veru logu plaši, vēroju un rēķinu kad to vilcienu zem saviem logiem ieraudzīt es varēšu. Pagaidām tās lietas notiek gausi, pie pāļiem strādā tikai divi. Nav ko skumt, jāsāk nauda zeķē stumt, lai to biļeti var nopirkt, tālā ceļā doties. Viss jau pamazēm vēl notiks.