Nakts nemieri.

Man garlaicīgi nav un laikam arī nebūs. Par manu labsajūtu rūpējas dažādi cilvēki. Vakar, pavēlu vakarā, manā podziņu telefonā atskan zvans, protams man nezināms zvanītājs. Ja jau tajā telefonā, tad jābūt kaut kam interesantam. Atbildu, man sāk stāstīt, ka zvana cilvēks, kuru kaut kāda mājas padome deleģējusi ar mani vest sarunas. Gaidu ar nepacietību kas nu būs tālāk. Izrādās es traucējot ar savu uzvedību naktīs gulēt mājas iedzīvotājiem, ja nu tas būtu tikai naktīs, to es arī darot pa dienu. Manai mājai jau gan nekādas mājas padomes nav, jo ir divi cilvēki, kuri dara mājai nepieciešamos saimnieciskos darbus. Viens no tiem cilvēkiem esmu es un neviens nav man sūdzējies, ka traucēju kādam mierīgi dzīvot. Tad uzdodu zvanītājai jautājumu , lai pasaka ar ko es runāju, prasu vārdu un uzvārdu, bet cilvēks nevar to pateikt. Nospiedu podziņu, noliku telefonu. Interesanti zināt ko es pa tām naktīm tādu daru, ka citi nevar gulēt? Varbūt cilvēkam, deleģētam runāt par mājas problēmām tā trīcēja pirksti, ka zvanot uzspieda uz viena nepareiza taustiņa un savienoja ar mani. Vajadzēja tomēr parunāties ilgāk, uzzinātu varbūt interesantas lietas. Tagad varu tikai kafijas biezumos zīlēt, bet jautru prātu visam atlikušajam vakaram iedeva.