Grēkā kritu.

lapsene58: Man jau tā ir, ka reizēm stiķu, niķu pilna, tas jau nekas, ka tie gadi no abām pusēm vienādi. Šoreiz sākās ar veikala apmeklējumu, mazmeitai nopirkt cukurgailīšus. Nākot mājās ienāca galvā doma uzrakstīt par gailīšiem. Gribēju rakstīt par formiņām, kurās kādreiz saviem bērniem gatavoju gailīšus, jo veikalā tādas lietas nevarēja dabūt. Par to kā pati taisīju ziemassvētku paciņām, bērnu klasēm zefīrus, kurus arī tajā laikā nevarēja dabūt. Tad pārdomāju, jo tas jau nevienam neinteresēs, izdomāju uzrakstīt divdomīgu dzejolīti, lai gan apmēram jau zināju no kuras puse ko varētu sagaidīt par dzejoli. Tā arī notika, pirmā pacentās meža iemītniece, kura daiļrunīgi dzejā uzrakstīja novērtējumu manām darbībām. Paldies tiem cilvēkiem, kuri mani saprata, humors, gaišums, mīlestība palīdz mums dzīvot.