sliedes

smooth: Doma vien vēl nav ne vājums ne stiprums. Tā ir tikai un vienīgi doma, ideja. Vēl te varētu nošķirt - samierināties vai... paciest?
Man (bet tikai šauri personiski, ne-vispārinot) šķiet, ka samierināties ir par spēku, briedumu un viedumu, kamēr *paciest* - tas ir par vājumu, neprasmi.
Spēt korekti novērtēt, vai mēs samierināmies vai paciešam, - tas gan katra paša ziņā. Bet vispār nevajadzētu būt pārāk grūti - pavēro savas iekšējās "lampiņas" -- zaļš vai sarkans -- miers vai ciešanas?

dabasmiilis: Katram cilvēkam ir brīvā griba, izvēle, iespēja ko ietekmēt, bet problēma, ka kolektīvā brīvā griba ir daudz spēcīgāka, tādēļ maz vari kā indivīds ko ietekmēt! Ja esat saliedēta saujiņa, tad vēl ir izredzes, bet viens nav karotājs, spēki kaut kad beigsies!
Un tad atliek divi varianti, vai pielāgojies kolektīvam/sabiedrībai, vai ej savu ceļu! Sava ceļa iešana smagākais ceļš, jo tad esi viens pret visiem!

Samierināšanos vairāk uztveru kā padošanos, dažreiz ir jāļauj visam iet savu gaitu, bet ja pārāk palaiž nekontrolētā brīvsolī[pārāk bieži krupi norij], tad nepatikšanas garantētas!


Doma ir enerģija, gluži kā mēs paši - dvēseles- vara radīt un vara iznīcināt!