vismaz interesanti redzēt no tāda viedokļa

anna teodoroviča

viens jautājums no kādas sievietes mani iedzina pilnīgā stuporā. "kādi ir tavi mērķi?" es viņai saku tas un tas. viņa man "nē, nē... tieši tavi. viss ko tu plāno ir saistīts ar citiem. visi tavi mērķi ir pakļauti citu interesēm."

viņa saka, visi mani mērķi nav mani. es pat nezinu, kas tie varētu būt. tu esi dzīvojis tik ilgi pilnīgi sievietes virzienā centrētā vidē, ka tu pat to nevari īsti saprast. tu nevari man atbildēt uz viekāršu jautājumu.

sākās ar to, ka mēs runājām par attiecībām. līdz viņa man paziņo - tu esi kalps! es tads... paga, paga, tas ir par smagu. tu mierīgāk izvēlies, ko tu man runā. viņai pāri 60 gadu, tam visam nav nekāda ar šuri/muri. pašai dēli, meitas, vīrs, ferma.

un viņa man uzdod jautājumus pēc jautājumiem un tad saka "viņa teica to, darīja pēc tam to" un viņa kā akā skatījusies saka man to, kas ir tiešām noticis dzīvē. no attiecībām ar mammu, līdz sievietēm manā dzīvē.

es pirmo reizi jutos kā secēšanā, kur manu dzīvi saskalda gabaliņos, mierīgi bez nesaudzīgi(man likās par skarbu) un noliek tev priekšā kā domino kauliņus. es vēlāk sāku interesēties. pirmo reizi mūžā aizgāju pie psihologa. mļiiiin....

es vienmēr domāju, tie ir kā šitie brīnumzāļu pārdevēji. maģiskais eliksīrs pret visu, tikai 50 eiro.

man it kā pavēra acis uz to, ko es nemaz neredzēju.

rupji runājot, priekš manis visas sievietes ir svētās un vīrieši tādi un šādi pagāni. un ot vairākus mēnešus sāku aizvien varāk domāt, ka ta īsti nav. tas ir kā nometnē, esot guļammaisā skatīties uz debesīm un redzēt dzeltenas un baltas zvaigznes un pēkšņi izradās tur ir lillā un zilas, oranžas.

katru reizi, kad tu dari to, ko viņa no tevis grib, tu dabūt uzslavu pat pat pa plecu, bet kad nē, viņa instinktīvi zina tavas visvājākies vietas un tu dabū tieši tur. kā man lika atcereties, no bērnības līdz pieauguša vīra dzīvei, mļin... jā.

viņa man raksta, jums nav pat jausmas, kā ar jums spēlējas sievietes. no vecām līdz jaunām, no sievasmātēm līdz bērniem. viņām no jums vienmēr kaut ko vajag, lai panāktu to, ko no jums vajag, mēs iemācamies to panākt. tev ir gandrīz 50 gadu un tu pat nemēģināji saprast sievietes, lai arī visu mūžu esi viņu vidū.

tas nav dēļ ļauna, kur tu panāc ar skillu vai spēku vai skarbu vārdu, viņai ir jāpanāk savādāk. tu centies panākt sev vēlamo mācoties, caur puniem un rētām, viņa strādās visu mūžu vienā darbā, ja vien kādi apstākļi nespiedīs kustēties tālāk.

tās sarunas man notika pavasara sākumā. es neskatījos uz pasauli no šī rakursa nemaz. tas tik daudz izskaidro.