Un notika tā....

Vēl šodien smejos par vakardienas notikumu.

Smejos par sevi, smejos par viņu (vīrieti)un viņu(sievieti)

Īsumā.(Tas nav izdomājums)Kāds vīrietis nu kādu mēnesi regulāri atstāj manā pastā savu mob.t .ar lūgumu pazvanīt.Tā kā nav nekādu locekļa foto un seksa (ātra un slepenā)piedāvājuma vakar saņēmos un pazvanīju.

Saruna izvērsās vienkārša, bet interesanta.Vīrietis stāstīja, ka saimnieko viens, audzē aitas un kazas, māju nav uzcēlis, dzīvo saimniecības ēka.Daudz un dikti stāstīja var savu darbu.Pilnīgi atklāti pateica par to , ka esot bijušas trīs sievas, bet nu visas devušās prom....tiesa neteica , kur devušās.

Vīrietis runāja un runāja....Sapratu, ka grib izrunāties.Pacietīgi klausījos, bet nu sapratu, ka tā ir mūsu pirmā un pēdējā saruna....

Un tad notika negaidītais....Dzirdu telpā sāk kliegt un lamāties sieviete.Kaut kas nodžinkst un mūsu saruna pārtrūkst.

Tad vēl īsti neiedziļinajos, kas tur noticis, jo atnāca mazdēls un sāku ar viņu pļāpāt.

Atskan zvans, svešs numurs.Nodomāju, laikam saplīsa mobilais un zvana no cita.

Jāatbild cilvēkam un jāpasaka, ka mums nav nevajadzētu lieki laiku tērēt, bet telefonā atskan satraukta sievietes balss

-Jūs runājāt ar manu veci, kuram 79 gadi, kura esmu trešā sieva, dzīva un vesela.Un netiks viņš no manis vaļā, var pat necerēt.

-Esiet mierīga, es nepretendēju uz jūsu vecīti , noteicu un noliktu klausuli.

Smējos kā kutināta.Mazdēls , skatoties uz mani, arī sāka smieties.

-Ome, kas noticis?

Tava ome pustraka, ar vienu kāju ...., bet vēl meklē lielo mīlu.

......cik vientuļam jābūt tam vecītim, lai tā izklaidētos.