Lapsa18 dienasgrāmata

Labvakar, tauta! Līdz šim neesmu rakstījusi par vietējo ieteikto tēmu, bet nu laikam esmu nokaitināta .

Uzrakstīju, ka vakcinējos ar Modernu un Kencis komentāros uzrakstīja-Nu riktīgi prasta lauku slaucēja - kolhozniece.

Esmu vakcinēta ar Modernu.

Procedūra bija diezgan vienkārša-ģimenes ārste izmērīja asinsspiedienu, māsiņa - temperatūru.

Atbildēju uz anketas jautājumiem.

Viens mums visām lika pasmieties - Vai neesat grūtniece?

Kaķi , putni , kuri zog kaķu barību,

suņi, lieli, tīri un netīri,

balts mazs un īsts netīrumu kamols-pūdelītis.

Es steidzos ...

No veikala, bīdot pa priekšu staiguli, iznāk veca sieviņa.Staigulis , paliela... lasīt tālāk

Vakar mani viens vīrietis nokaitināja un sasmīdināja.

Uzrakstīja, ka grib iepazīties, dzīvo Jūrmalā.

Vīrietis no citas vietnes.Es atbildēju, ka mazliet viņu apskaužu, jo dzīvot pie jūras daudzi vēlētos.Apjautājos, kā viņam iet.

Tu nebiji viens no...
Tu biji labākais!
Labākais rēbuss,
Kas jāatmin.

Tu smejies un... lasīt tālāk

Mani iepriecina dzīve, jo katram elpas vilcienam ir nozīme - Tu vari ievilkt un pastiepties uz augšu, vari ievilkt un pasmaidīt, piemiegt aci, jo logā iespīdēja saules stars, ievilkt elpu izejot ārā, un svaigs gaiss ieplūst pamodinot... lasīt tālāk

Jo palieku vecāka, jo vairāk pieķeru sevi pie vienas nelāgas nodarbes-man patīk pa telefonu sarunāties gan ar radiņiem, gan draugiem, gan ar seniem paziņām.

Agrāk darbs dzina darbu, tagad esmu mazliet visu salikusi pa plauktiem.

, , Vecums ir viena liela cūcība.Naktī skaiti aitas un savus vīrus, bet kāds nu tur labums, tikai atmiņas., , (Saka man nezināma sieviete kāda no TV pārraidēm.)

Iet dienas, bet šī doma man neliek mieru

Kaut kā dzīvē sanāk, ka... lasīt tālāk

Jautrība turpinās, bet nu arī ātri viss beigsies.

Līst lietus, slapjš sniegs, bet mazbērni , , pavilka, , omi dulloties-braukājam ar riteņiem pa ūdeņaino sniegu un pikojamies.

Labi, ka vēl nenokritu no riteņa.Tad slapjām... lasīt tālāk

Tik saulains laiks sen nav bijis .Izbaudu kopābūšanu ar mazbērniem.Puikas ātri tiek galā ar mācībām, un tad dodamies pastaigās.

Manējie ir pieradināti mācīties patstāvīgi, tā ka nejutu te dižu stresu.

Ne es , ne arī meita... lasīt tālāk

Labvakar gaidu jūsu padomu šajā jautājumā.

Tā kā manu radu , paziņu, draugu , kolēģu vidū ļoti daudzi izslimoja covidu, tad nolēmu vakcinēties , taču nevaru izlemt , kāda ir labākā vakcīna

-Moderna

_Pfizer

vai...

Pārdevu savus sarkanos gumijas zābakus un šodien nožēloju.Ielas sacukurotas ar sāli, dubļi un ledus...Brrr...

Mani nabaga īsie ādas zābaciņi to visu vienkārši neizturēja un padevās.Sunene divreiz atteicās iet tālāk, sacēla... lasīt tālāk

Beidzot sestdien tiku uz laukiem, jo māsa ar vīru ir veseli, un braucām kurināt pirti.

Nemaz nezināju, ka biju tik noilgojusies pēc pirts.Protams mazas neērtības bija, jo pirts bija ilgi jākurina un vienalga varēja mazgāties tikai uz... lasīt tālāk

Vai dāvājot savu sirds siltumu nesavtīgi citiem, mēs apjaušam cik bagāti esam.Jau otro dienu domāju par Mariku Svīķi.

Mariku pazinu, ka vidusskolnieci, žurnālisti un dzejnieci.Esmu klausījos viņas dzeju pašas Marikas... lasīt tālāk

Es vairs negaidu to, ko nevar sagaidīt, jo nevar brīnumi notikt vidē, kurā es dzīvoju. Mani absolūti neinteresē politika, strīdi par Lembergu un Kariņu.

Es varu iztikt bez krievu kanāliem.Naktī es nesapņoju par mūžīgo laimi, jo... lasīt tālāk

Parādi man to robežu, kur beidzas viens cilvēks un kur sākas otrs! Tā fotogrāfiskā līnija – drēbes, cepure un kurpes – vai tā ir viņa robeža? Vai cilvēks beidzas savu pirkstu galos?

Parādi man tās neredzamās robežas, kuras,... lasīt tālāk

Stresot vai nestresot?

Meita atsūtīja atbildi.

Šogad tik daudz sniega, ka neviļus atcerējos savu bērnību.Uz skolu bija jāiet 2km.Tajos laikos ziemas bija sniegotas un mīnusos līdz 30.

Ceļš vijās gar kalnu, dažreiz iekritu kupenā līdz padusēm, brālēns izvilka aiz mēteļa un... lasīt tālāk

Beidzot pievērsos filozofēšanai, jo jau ilgu laiku sanāk dzīvot vienai, ja neskaita Čiepu(sunene).Covids uzliek šo zīmogu.

Vēl neesmu nonākusi tik tālu , ka sarunātos ar suni, kā Turģeņeva varonis , taču jūtu , ka dažreiz... lasīt tālāk

Manas domas, jūtas un nemitīgs stress mēneša garumā saistās ar māsu.Jau mēnesi viņa cīnās ar covidu, bija mirkļi, ka domājām, ka viņu pazaudēsim.Visa dzimta, viņas klasesbiedri nemitīgi viņu atbalstīja-zvanīja viņai, pat lūdzās... lasīt tālāk