Tatoo

Negribu būt draņke pēdējā un kategoriski apgalvot, ka tetovēties ir slikti, to dara tikai kompleksu nomocītie, narcisi, utt., utt.

Lai gan fakts paliek fakts, tetovētais vienmēr izdomās veidu kā parādīt citiem, ka ir tetovēts. Viens mans paziņa pūļa ietekmē aptetovēja roku. Kas tieši tur attēlots, neuzdrīkstos jautāt, jo parasti tetovētie atbild, ka " ne tev jāzina, ne tev jālūr" utt. utt. Par spīti tam, ka ne man jāzina, ne man jālūr, svaigajam tetovējumam par godu cilvēks 3 dienas 10 C nostaigāja bezpiedurkņu krekliņā un vestītē, tā lai jebkurš var apskatīt un apjautāties. Pēc tam nedēļu puņķos. Tagad mēs visi zinām, ka TUR kkas ir, bet kas īsti, joprojām nav zināms, da i zināt sen neviens vairs negrib. Kkad vēlāk, sapratis, ka intriga tomēr jāuztur, uztaisīja ļoti interesantu selfiju ar to pašu tetovējumu, bet tā kā roka saliekta, tad nav īsti saprotams, vai jāskatās no augšas uz leju vai no lejas uz augšu. Abos gadījumos skaidrība par bildes jēgu nerodas.

Šodien pētu cita cilvēka tetovējumu. Šoreiz tā izvietojums ir tāds, ka tas redzams bez speciālas atģēršanās, ja vien nav sezona, kad to nosedz šalle vai apkakle.

Nesen noskatītā trillera iespaidā secinu, ka tur saskatāmas smadzeņu puslodes tuvplānā. Tā kā man ir viesi, pajautāju viņu domas. N kundze, neglābjama romantiķe, saredz šajā miesas gleznojumā rozes, un turpat apmulst: bet kāpēc divas? ... kā uz bērēm..."

N kungam, kurā no romantisma nekad nav bijis ne kripatiņas, bet kurš 2-x mūžā ir piedalījies cūku bērēs, ir pavisam konkrēts un negrozāms secinājums: "...zarnas...".

Tā, lūk.