Kaut kā tā.

Nu ko parunāsim par vīriešiem, sievietēm un dzīvi? Mans niks atļauj runāt bez tabu.

Pazaudēju draudzenu dēļ viena vīrieša. Pļāpa esmu. Katram savi netikumi, bet man patīk papļāpāt. Nu arī virtuvē parosīties. Tā nu sanāca, ka es aizgāju viņas vīrietim virtuves darbos palīdzēt un uzsitām kalaču. Viss. Čuss draudzene. Žēl.

Esmu bijusi mīļotā sieviete līdz nāve mūs šķirs. Esmu bijusi un esmu draudzene. Esmu bijusi mīļākā līdz mīļotā vīrieša sieva mūs šķīra. Pieredze ir bagāta.

Jaunībā ieraugi vienu tādu izskatīgu puisi un kājiņas paliek ļenganas. Elpot nevari. Kur nu vēl domāt. Viss. Mīlestība uz mūžu. Tikai nez kapēc tas mūžīgi ātri beidzas. Tad ir asaru laiks. Bet arī tās nožūst.

Tad meklē vīrieti ar stipru mugurkalu. Uzticamu. Te jau sirds un prāts savā starpā sāk viens otru saprast. Bet ne jau vienmēr. Jebkurā gadījumā arī šis laiks ir skaists. Un bagāts. Bagāts ar emocijām.

Un tad nāk tas interesantais vecums, kad sieviešnīdēji saka, ka laiks ir tīties baltā paladziņā un ieņemt rindu pie kapu vārtiņiem. Nav viņiem taisnība. Sieviete vēl ir jauna, bet ar savu dzīves pieredzi. Saka, ka seksā esot kā labs konjaks. Piedāvājas jauni puiši. Droši vien ka mammu meklē. Kungus gados dzīves vētras ir jau kārtīgi paplosijušās. Nez kāpēc daudzi kungi domā, ka sievietei no vīrieša vajag tikai naudu. Arī nav taisnība, jo sievietei tādā vecumā jau pašai ir savs kapitāls uzkrāts un viņs ir materiāli neatkarīga. Daudzi vīrieši ir krietni sabojājuši savu veselību un izskatu. Protams, ka sievietei jebkurā vecumā ir labāk, ja ir vīrietis uz kuru var paļauties. Bet, ja nav tad sieviete atrod citus dzīves prieciņus.

Cienīsim viens otru jebkurā vecumā. Lai jums jauks vakars!