-------------

Bieži vien sievietes saka:" es jau nu gan esmu kārtīga mātes meita nevis kaut kāda tur padauza" un vīrieši :" ja, jā tā ir tāda uz priekšiņu pavājāka". Un tai pat laikā vīrietis vēlas sievieti ar kuru varētu izbaudīt savas fantāzijas. Viegli ir būt par kārtīgu sievieti, ja esi aiz vīrieša muguras. Bet ko darīt tām sievietem kam ja arī ir tā vīreļa plānā muguriņa kura jāstutē, jo lokas kā niedrīte vējā? Stiprai būt? Stiprai būt nav viegli. Arī stiprā naktī spilvenā raud. Arī tā stiprā grib būt vāja, sargājama, lolojama, mīlēta. Varbūt tā stiprā sieviete dzīvē sastop vīrieti kurš nav brīvs?

Viņi satikās un viņu acīs iedegās gaisma. Viņi alkst viens otru. Izrādās sieviete var būt tīri nerātna, jo zaudē saprātu vīrieša stipro roku maigajā apskāvienā. Kopābūšanas laiks lido vēja spārniem, viņu plaušas kāri tver gaisu līdz abi noguruši, nosvīduši nokrīt bezspēkā. Neliels atelpas brīdis un atkal kaisle viņus pārņem savā varā. Bet dzīves pienākums sauc katru uz savu pusi. Vīrietis meklē sansoli, jo kaut kas viņam ģimenes dzīve pietrūkst. Un to viņš atrod citas sievietes dzīvē.

Un nevajag nosodīt vīrieti vai sievieti. Vienkārši viņiem ir spārni kā eņģeļiem. Viņi ir bagāti, jo ir baudījuši saldo mīlestības dziru. Kas to nav izbaudījis tas nezina patieso dzīves garšu. Zinātājs mani sapratīs, bet vecmeita ar kaķi tā arī turpinās zeķes adīt un visus gānīt.