Atkal par to

Pie baltas lapas apsēžos kā pie baltas domas kapa.

Un kas pažēlos reiz tos, kas viens otru nesaprata.

Un kas būs tik drosmīgs pateikt, ka nav vainojams neviens …

- Savu vakcinēšanās sertifikātu izdrukāji beidzot?

- Nē! Ko es ar to darīšu? Da nafig man viņš vajadzīgs!

- Tas taču dod visādas iespējas! Var iet uz koncertiem, pasākumiem, ceļot …. Lai tie nevakcinētie duraki tup mājās! Nav ko vazāties viņiem apkārt!

No kurienes tas rodas? Ne jau vakcīna cilvēkiem smadzenes izšķīdinājusi. Šiem cilvēkiem prāta nav bijis arī pirms tam. Atliek tikai tādai verga dvēselei iedot dažas privilēģijas, pateikt, ka ir īpašs, un viņš ir gatavs pats ņemt rokās pātagu, ar nicinājumu un pārākuma apziņu slānīt visus pārējos. Ja vajadzēs arī apšaus “nepareizos” …

Nesaprotu, kur ir problēma, lai tā dalītu cilvēkus. Ja man tā pote darbojas, tad man ir pilnīgi vienalga, kāds cilvēks man apsēdies blakus. Mani viņš aplipināt nevar. Bet ja tā pote nedarbojas, kā tas ir 10-20%, tad mēs esam abi pilnīgi vienādi, vai veseli vai slimi. Diemžēl tas sertifikāts nepasargā nevienu. Tas sertifikāts arī negarantē, ka neizplatīs slimību, ka manī nav vīrusu. To spēj parādīt tikai tests, bet arī tikai testēšanas brīdī, nevis nākamajā dienā, kad saņem rezultātu. Tā testēšana arī ir tikai skriešana pakaļ aizejošam vilcienam, kad no aizmugures tuvojas jau nākamais. Neapskaužu skolniekus, viņu vecākus, pedagogus un skolu darbiniekus. Kad sāksies masveida testēšana skolās, tad tikai vēl brīnumus piedzīvosim. Vēl jo vairāk, ja vakcinētie būs no testiem atbrīvoti. Tad vainīgo meklēšanai nebūs ne gala, ne malas, tikai vīruss ies tālāk savu ceļu.

Tas laikam ir naivums manā vecumā, ka cilvēki varētu reiz nākt pie prāta, un izbeigtu meklēt vainīgos savu līdzcilvēku vidū. Vainīgos atrast nav grūti, tie vienmēr būs citādi domājošie, bet to atrašana nekādi neatrisina problēmu – jāmeklē nākošais.

Ak vai cik stulbi nosist gulbi …