Sigvarts60 dienasgrāmata

Man nekad pieminekļu jaukšana nav patikusi. Nekādu pieminekļu! Arī to pieminekļu, kas man nepatīk ne vizuāli, ne idejiski. Tā tomēr ir vēsture un vēsturē ir daudz nepatīkamu lappušu, kuras gribētu izdzēst uz visiem laikiem. Tāpat ... lasīt tālāk

Lai zied saulespuķes ...

Citas iespējas laikam nav.

Labi, bet kāda gan starpība, ko cilvēki par mani saka? Varētu teikt, ka nekāda, ja vien man nebūtu bail, ka kaut kas no tā ir taisnība. (M. Keiša)

Tas esot medību suns, un viņš nebīstoties ne no kā. Sešdesmit lādiņu salūtu paka tāds sīkums viņam.

Taisnība vai tikai saimnieka lielība … ? Tiklīdz sāka sprāgt pirmās raķetes, suns paņēma vīli un nozuda tumsā, ne ... lasīt tālāk

Šorīt patīkami silts laiks. Tikai –15 grādi.

Salīdzinājumā ar vakarrīta –25, kad mani bezmaz vai no gultas izrāva, lai nāku palīgā mašīnas iedarbināt, kad uz visu daudzstāvenes pagalmu tikai vieni piepīpējamie ... lasīt tālāk

Šorīt vējstiklā ieskrēja pūce. Kā šausmu filmā. Būkšis un putna siluets ar izplestiem spārniem tieši acu priekšā. Brītiņu tā nelaimes čupiņa, pelēkais spalvu kamols pakūņojās uz motora pārsega, pēc tam uz zemes. ... lasīt tālāk

No senu ceļojumu piezīmēm (atmiņām)

Mīļākā ir kā kūka – salda, kārdinoša un garšīga, tikai ātri apnīk.

Sieva ir kā rupjmaize – katru dienu viena un tā pati, bet bez viņas dzīve nav iedomājama.

Esmu vēl 20. gs. cilvēks. Lai arī tagad ir datoru laikmets, vēl arvien visas savas pārdomas vispirms izlieku rokrakstā ar tinti uz papīra. Cik daudz šai nevainīgi baltajai lapai ir jāpacieš! Tur ir redzams viss manu domu juceklis ... lasīt tālāk

Horoskops vēstīja – būsi aizkaitināts, nebūsi mierā ar lietu kārtību, bet samierinies, jo citādi jau nevar. Horoskopu paredzējums pirmo reizi mūžā piepildījās nekavējoties. Nekas mani nespēj nokaitināt tik ļoti, kā vārdi – ... lasīt tālāk

Par Lāčplēša dienu pirmo reizi uzzināju kaut kur 1986. vai 1987. gadā, ka tāda ir bijusi un tādu būtu vērts svinēt. Tas bija tad, kad varēja sākt brīvi vicināties ar sarkanbaltsarkano karogu, un par to vairs nekas nebija. Vēl pēc gada vai ... lasīt tālāk

“Tev tagad viss kārtībā, ir labi?”

Bija labi, tikai sāpēja visi nogurušie muskuļi, un mugura arī. Vēderā iemetušies krampji. Vēl arvien tecēja sviedri no pieres, kakla, muguras un padusēm.

“Tās ir ... lasīt tālāk

Jūra prot būt mierīga un reizē arī ļoti skaļa. Milzīgs ūdens daudzums, sāļš un slapjš, dzīvs mūžīgā kustībā. Nekā sevišķa, taču dīvainā kārtā tā prot uzlādēt.

Kad paziņa palūdza šorīt man aizvest viņu uz jūru ... lasīt tālāk

Johaidī! Cik ilgi es esmu gulējis? Un kur es esmu? Nepazīstama vieta, svešs apvidus. Galva sāp! Atmiņā tikai migla. Dzīrojām Grunzāles pusē, dārzā kaut kādā. Bračka atlūza pirmais, pēc tam es arī … laikam. Bet kur es tagad esmu? Un ... lasīt tālāk

Ārā raud Rudens. Košais lapu zelts sakritis dubļos, sairst pīšļos, un Rudens asaras lēni rit pa manu logu rūtīm.

Nav šovakar pats labākais noskaņojums.

Mans viedoklis par pirmās nepieciešamības precēm atšķiras no valdības uzstādījumiem. Kas tad tās ir? Alkoholiķiem tas protams ir stiprais alus. Tik tālu būtu saprotams. Mežstrādniekam tā noteikti ir motorzāģa ķēde, bez kuras nekādas ... lasīt tālāk

“Es ceru, ka ne, ka mēs kādreiz dzīvosim normālāk, mierīgāk, harmoniskāk, veselīgāk. Varbūt kādreiz sāksim jaunu nodaļu mūsu attiecībās. Kamēr gaidu šīs maģiskās nākotnes pienākšanu, es gribu, lai tu zini, ka nebūt nelepojos ... lasīt tālāk

Vai burkāni var būt par lielu?

Var, ja dzīvo viens pats un zupu vāri sev vienam.

Kādreiz, sen senos laikos, dzīvojot vienam bija ļoti daudzi, pavisam sadzīviski plusi, līdz iestājās lokdauni un ierobežojumi. Lai kāds vienpatis būtu, ... lasīt tālāk

Asprātības no neta dzīlēm.

Garīgi atpalicis?

Tas vēl ir liels jautājums, kurš ir tas garīgi atpalikušais. Mājas cūkai, kuru katru dienu baro ar kombikormu, brīvā mežacūka visdrīzāk arī liksies garīgi ... lasīt tālāk

1. Septembris. Zinību un gudrību diena. Man šodien brīvdiena solidarizējoties ar kolēģiem, kam savi bērni uz skolu jāpoš, jāpalīdz nest tās bērna auguma gladiolas skolotājiem.

Naktī gaidītās lietavas izpalika, rīts uzausa ... lasīt tālāk

Nebūtu gājis sēņot, pat nezinātu, ka puikas manā dārzā ābolus zog. No pagalma otru dārza galu redzēt nevar. Bet no meža nākot pieķēru! Pieķert ta pieķēru, tikai nenoķēru. Kur nu man, vecam onkam, puikas noķert! Un ko ar tādiem noķertiem rakariem ... lasīt tālāk