Sieviete

Palikt vienai(vienam).

Vakar noskatījos filmu.Vienai no varonēm uzdot jautájumu:Vai jūs patiešàm nezinàt, ka jūsu vīram ir mīļàkà ?

Atbilde nošokèja žurnàlisti-Es ignorēju šo faktu, jo man bailes palikt vienai.

Šis jautájums tiek bieži apspriests.Katram sava sàpe un savs viedoklis.

Kàdus 20 gadus atpakaļ manai paziņai vīrs aizgàja dzīvot pie savas kolēģes ar diviem bērniem, bet neizšķīrás , un ik pa laikam atgriezàs pie sievas , un pat neko necentás paskaidrot.Sievai pateica, ka viņam pienàkas viena istaba.Radiņi sadalījás divás nometnēs:vieni nosodīja sievieti, ka nešķiras , citi neteica neko.

Tajà laiká es pazaudēju vīru un paliku viena.Es izbaudīju visu: meitu audzināju viena, remontus bija jāveic pašai, sabiedrībā bija jāpiedzīvo precēto sievu greizsirdību, kaut bez pamata, jo katoļu sievietes parasti neizjauc ģimenes.Izbaudīju vientuļas sievietes vakarus , bieži smaidīju kaut sirds slīga asarās.

Bet kā ar paziņu?

Pagàja daudzi gadi, mīļáká padzina paziņas vīru, jo vīrietis palika vecāks , sāka slimot , un viņš atgriezās pie sievas.

Es izstāstīju šo stāstu tuvai draudzenei, kura dzīvoja un dzīvo laimīgā laulībā.

Viņas atbilda bija kā no romāna-Es nekad viņu nebūtu pieņēmusi.

Es domáju, ka viņa nesaprata arī manu atbildi:Tá var teikt cilvēks, kurš nekad nav dzīvojis viens.

Ir pagājuši daudzi gadi....

Bērni savás dzīvès, bet mès savás. Nesen satiku paziņu un pati pabrīnījos , ka atļāvos pajautāt-Tu vēl dzīvo kopā ar vīru un kā vari sadzīvot ar viņa sānsoli?

Atbilde mani īpaši nepàrsteidza.

-Es neesmu viena, viņa nodevību es neesmu piedevusi, bet sàpe ir piemirsusies , taću man vieglàk, ka vecumdienás káds mani aizved iepirkties, kàdam uztaisu pusdienas, nav visu laiku jábūt vienai.Jaunība ir jaunība, bet manos gados galvenais , lai tomēr neesi viens.

Jūs varbūt tas pārsteigs , bet es viņu ļoti labi sapratu.

Mēs esam tik dažàdi, esam gan váji, gan stipri, bet retais vecumdienàs grib palikt viens....kaut negrib to publiski atzīt.

Mazliet par visu.

Prieks miesai.

citi ieraksti Lapsa18 d-grāmatā (~358)

Komentāri

raina1970: Jau lasīts... vismaz tādas asociācijas.. Bet par tēmu- esmu bijusi ģimenes cilvēks, un esmu dzīvojusi( un ari tagad dzīvoju)- viena, patstāvīgi. Ar visiem remontiem, saimniekošanu, bērnu audzināšanu... un teikšu tā-- cilvēks, kurš ir parādījis, ka viņam ir pieņemami- aiziet, jo kaut kur citur ir kaut kas , viņaprāt, labāks-- mana dzīvē atpakaļ netiktu nedz pieņemts, nedz aicināts.. Pirmais vīrs, pēc tam kad izšķīrāmies( pēc manas iniciatīvas)- otrreiz apprecejās, bet itin bieži izteica vēlēšanos --nākt atpakaļ, jo ar otro izvēli bija ieberzies pamatīgi.. līdz beidzot saprata, ka - nē, viņš nav gaidītds un velams manā dzīvē.

2020-02-25 19:59

Lapsa18: Raina,jums taisnība,atradu šo rakstu,bet izlēmu-nedzēsīšu.Varbūt kāds nav lasījis!

2020-02-25 20:03

aija_69: Mēs esam tik dažādi un dzīve ik uz soļa piedāvā izvēles. Ja pašam ir slīdējusi kāja un plūkti aizliegtie augļi, tad otru saprast un piedot ir vieglāk. Šo pašu stāstu, manuprāt, varētu izklāstīt ar pilnīgi citiem uzsvariem.

2020-02-25 20:04

Lapsa18: Aija,jums taisnība,bet reālajā dzīvē sievietei nebija nekādu sānsoļu,viņa vairākus gadus bija tuvu nervu sabrukumam.Es noteikti esmu pret nodevību un piedošanu.

2020-02-25 20:32

jozolsen: Nabaga muslimi, savāc pilnu māju ar bijušām..Neviena netinās prom

2020-02-25 21:45

aija_69: Līdzjūtība ģimenei, kur sieviete vairākus gadus ir bijusi tuvu nervu sabrukumam. Ilgstošas veselības problēmas ir ļoti smags pārbaudījums tuviniekiem. Atgriežoties pie sievišķīgas čalošanas par sānsoļiem: tas ir abu partneru kopdarba rezultāts. Rādīt ar pirkstu uz otru kā grēkāzi un nesaskatīt savu vainu notikušajā, manuprāt, nav pareizi. Tiesa, lai ģimenes avārijas situāciju atkal atgrieztu uz komfortabla dzīves ceļa, ir nepieciešama patiesi dziļa gudrība.

2020-02-25 21:56

Letija: Arī atceros. Nezinu, vai toreiz iekomentēju.
Man nav bijusi nodevība un neesmu bijusi viena vairākus desmitus gadu. Bet domāju (vispār jau zinu), ka ar nodevību man nebūtu pa ceļam.
Kaut kā ar vientulību ir jācīnās vai jāpieņem, bet ne man saprast tās sievietes, kas pieņem atpakaļ nabaga "nokļūdījušās" radības. Nē, nē - ar vientulību tur nav sakara.

2020-02-25 22:03

Pārējos 13 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.