Noslēpumainā māja(6.)

Visu laiku galvā skan Dīvaiņa vārdi:Bet tu vairs neatnāksi.

Ciemojos pie brāļa un apjautājos par viņu kaimiņu.

Brālis negribīgi sāka runāt , un viņa teiktais mani ļoti pārsteidza.

Lūk , ko brālis izstāstīja.

Naktīs visa māja tiek izgaismota un skan neparasta mūzika.

Tad mūzika apklust , un liekas cilvēks sarunājas ar dažādiem dzīvniekiem, jo klusā laikā dzird zirga zviedzienus, it kā kāds raudātu un pat sauktu palīgā.Tuvākajās mājās neviens nedzīvo , tāpēc arī neviens vairāk neko nezin.

Kaimiņš, kurš dzīvo pie upes, stāsta, ka no rītiem Dīvainis uzkāpj kalnā un kaut ko kliedz pret debesīm , bet viņi tik tālu nevar dzirdēt.

Sestdienās un svētdienās pie mājas stāv viena vai divas mašīnas, taču neviens cilvēks neparādās ārpus mājas.

Kaimiņš uz avotu pēc ūdens nāk bez suņa un vispār izvairās ar mums satikties.

-Es negribu, ka tu visā iepītos, jo tajā mājā notiek kaut kas nelāgs.

Domāju, ka Dīvainis nav nekāds mantinieks un viņam te ir jāveic kāds uzdevums.

-Kāpēc tu tā domā?

Parunāju ar ciemata policistu, viņš kaut ko zina , bet klusē.Pat nedomā atbraukt un paskatīties , kas tur notiek.

-Ko tu domā par to raudāšanu?

Domāju , ka tur veic cilvēku un dzīvnieku pārošanu , filmē un pārdot uz ārzemēm.

Tas taču ir pretlikumīgi.

Man kļuva pretīgi vien no domas, ka tādas lietas varētu notikt man blakus un , es neko nedaru

Es rītdien iešu un visu noskaidrošu, bet tu man palīdzēsi.

-Nu nē, meklē citu palīgu , man te jādzīvo un varbūt viss ir pavisam citādi.

Es arī nodomāju, ka dažreiz mēs otra rīcību pārprotam, bet no kā bēga tā čūska , likās viņa meklēja pie Dīvaiņa glābiņu.

Noslēpumainā māja turpina dzīvot .