Noslēpumainà mája

Es lasīju zemenes un skatījos uz màju.Tajà dzīvo ļoti dusmīga vecene ar dēlu.Tik skaista mája , izkopts pagalms, àbeles, plūmes ...un veranda ar lieliem stikla logiem.

Vecene kaut ko dusmīgi kliedza, man sametás bailes, ka neatlaiž lielo suni.

Kaimiņi vairījás no vińiem.Vecenes meita esot aizprecējusies, to vecene nepiedeva un nelaida màjà.

Kad es sēdēju uz tilta, vecena no kalna bļàva un meta ar akmeņiem.Tá esot viņas upe un viņas tilts.

Viņi atguva savu zemi un neviens pat nedrīkstēja iet pa taciņu gar upi.

Vēl pēc kàda laika dēls uzara šo taku.

Ko viņi gribèja panàkt? Nezinu.

Pagàja daudzi gadi, bet mana un ziņkàre par noslēpumaino màju nav zudusi

Màju nopirka Dīvainis.

Viņš nák uz avotu pēc ūdens un mazu sunīti nes azotē.

Dīvainis braukâ uz seminàriem, laikam uz Rīgu.

Man ļoti gribas redzēt, kà mana bērnības sapņu mistiskà mája izskatàs iekšpusē.

Es varētu aiziet, Dīvainis mani ielaistu, bet tagad es pati baidos.

Es pat zinu , no kà baidos.

Sàku domàt, ka Dīvainim piestáv šī noslēpumainá màja.

Varbūt vecene nosita savu vīru un apraka dàrzá, jo neviens nekad neko par viņu tà īsti nezinája stàstīt.

...un Dīvainis?Ko viņš ir atradis šajà màjá un kàpēc izvēlèjás vientulību?