glāzīte uz roktura

Pilsētai zagļu uzbrukums.Viltīgais zaglis ieiet dzīvoklī un savāc visu vērtīgo, kamēr saimnieks vai saimniece otrā istabā darbojas datorā vai skatās TV.

Draugi un paziņas viens otru brīdina.Es protams īsti tam visam neticu, bet nu nepatīkamas izjūtas mani nepamet.

Atcerējos , ka no iekšpuses uz durvju roktura jāuzmauc plastmasas glāzīte.Ja kāds no ārpuses nospiedīs rokturi, glāzīte iekšpusē nokritīs.

Joka pēc to izdaru.Pazvana draudzena un stāsta , ka viņu mājā kādu laiciņu atpakaļ atkal notikusi zādzība.

Veļas mašīna klusām dūcina, skan mana mīļā mūzika, un es šiverējos pa virtuvi, jo kādam jāatnāk ciemos.

Dzirdu troksni, apjūku, bet saprotu, kas noticis.

Pienāku pie durvīm un neticu, plastmasas glāzīte ....ir uz grīdas.

Skatos pa actiņu-koridorā tumšs un nevienu neredz.Mazliet uzdzen drebuli.Dzirdu noklab ieejas durvis , nāk kaimiņiene un ieslēdz gaismu, gaisma ieslēdzas automātiski visos stāvos.

Pieliecos , paskatos actiņā un bailēs atlecu nost.

Pie durvīm stāv gara auguma vīrietis baltos cimdos.

-Ko darīt?Paķeru telefonu un dzirdu , kā noklaudz durvis .Izslēdzu gaismas un izlavos uz balkona.

No mājas iziet vīrietis , es steidzos viņu nofilmēt.

Vīrietis rūpīgi uzvelk baltos cimdus un ieiet blakus mājā.

Nobildēto materiālu ielieku feisbukā , brīdinu visus.

Pēc dažām minūtēm man pazvana no kriminālpolicijas un jautā par video.

3 speciālisti ierodas un mani sīki iztaujā , otrā dienā notiek atpazīšana , taču visi tumsnējie ir vienā paskatā, un es nevienu neatpazīstu.

Draudzene, uzzinot par maniem varoņdarbiem, noaudzina mani pamatīgi ar vārdiem:

-Liecies mierā, vēl logus izsitīs .Lai cīnās tās , kurām vīri pie sāna.

Nu ko lai dara , es mīlu piedzīvojumus un vienmēr nokļūstu notikumu degpunktā.