Hipokrāta zvērests

Tēmu rosināja kāds vakardienas DG ieraksts, kurš gan nezin kur pazudis. Doma apmēram tāda, ka sieviete saposusies dodas pie daktera, bet viņu sagaida vilšanās, jo dakterīts izrādījās ... nu tāds nedaudz apvalkāts.

Tā nu tas ir - dakters no daktera atšķirās. Pat vēl vairāk - vienas nodaļas dakteri kopā ar visu personālu var krietni atšķirties no citas nodaļas kolēģiem. Kā tā?

Man nācies ikdienā strādāt blakus dakteriem. Pasen gan, tas tiesa. Ļoti atšķīrās, kā uz darbu ierodas onkoķirurgi un kā, piemēram, staru terapijas nodaļas ārsti. Pirmie jaunos mersedesos, smaržīgi un zīmolu apģērbā, otrie humpalās pirktās drēbēs un ar tramvaju. Pirmie pieprasa un saņem priekšapmaksā tolaik 500 latu "pateicības", kamēr otri kā patiesu pateicību saņem ziedus vai kādu kārumu. Pēdējais ir vēlamāks, jo cienājas visa nodaļa.

Sagadījās, ka tieši tolaik draudzenes mammai uzbruka vēzis. Un vēl viena sagadīšanās, - slimnīcā par mikroķirurgu strādāja draudzenes draugu draugs. Pāris zvani, 500 lati un mamma pēc pāris dienām jau gulēja uz operāciju galda. Cilvēki tika brīdināti, ka audzēju var izņemt tikai daļēji, un ka pozitīva iznākuma iespēja ir visai niecīga.

Cerība mira pēdējā, brīdinājums netika ņemts vērā, nauda tika samaksāta, mammu operēja, bet vēl pēc apmēram gada mammas vairs nebija...

Mammai blakus slimnīcā gulēja cita sieviete ar līdzīgu diagnozi. Viņas radiem naudas tik daudz nebija, tāpēc kundzi neviens neoperēja. Un varbūt pat labi, viņa aizgāja daudz ātrāk, toties nekļuva par "dārzeni", kā draudzenes mamma, kuru vēl ilgi mocīja neciešamas sāpes.

Staru terapijas nodaļā smaidīja, ka neērti no pacienta pat to torti pieņemt, jo viņš līdz pēdējai vīlei aptīrīts jau mikroķirurģijas nodaļā. Un dzina visādus citādus vairāk vai mazāk ciniskus un skaudrus dakterīšu jociņus. Un šie paši jociņu dzinēji vairākas dienas staigāja saraudātām acīm, kad viņsaulē aizgāja nodaļas mīlule, kāda pavisam jauniņa pusaugu meitene, kurai tā arī neizdevās palīdzēt...

Un vēl. Kādu sieviešu palātu ar savu nemazgātās miesas smārdu terorizēja viena dāma, kas mēnešiem nebija mazgājusies. Uz atgādinājumu, ka varbūt vajadzētu nomazgāties, viņa tikai atmeta ar roku: "menja vsjo ravno čerez 2 nedeļi vipišut domoi, tam i pomojusj."

Pēcāk jautāju ārstei, vai viņai no tādiem slimniekiem nekļūs šķērmi, viņa atbildēja: "man visi pacienti ir vienādi".

Neliela atkāpe. Hipokrāta zvērests paredz, ka ārsts nedrīkst šķirot slimniekus ne pēc kādām pazīmēm, vai tā būtu rase, dzimums, vecums, reliģiskā vai seksuālā piederība, politiskā pārliecība utt, viņam vienlīdz svarīga kā augsti stāvošas amatpersonas, tā bezpajumtnieka veselība.