Pagaidīja

Vakars, cita pilsēta. Pēc nokārtotām darīšanām ātrāk gribas uz mājām. Laiks līdz vilcienam nav daudz. Zinu, ka ātri ejot varu paspēt. Nav ilgi jāgaida nākamais, bet gribu paspēt uz to. Ātrā solī eju pa satumsušām ielām. Lai sevi netracinātu pat neskatos pulkstenī. Uzeju uz perona. Līdz vilcienam vēl jāiet gabaliņš. Uz perona ir elektroniskais pulkstenis, nevar īsti saprast, cik tas rāda. Gaiss ļoti mitrs, laikam migla veidojas. No pulksteņa gaismas veidojas gaismas stari. Ātri ejot, sevi mierinu, kad laikam man vēl pāris minūtes līdz vilciena attiešanai. Esmu tuvāk pulkstenim, pārlec minūtes. Caur gaismas stariem saskatu, vilciena attiešanas laiks. Palieku pāris soļus un sāku skriet. Pieskrienu pie vilciena, iekāpu tajā un dzirdu kā uzreiz aizveras vilciena durvis. Mani pārņēma superīga sajūta. Par to, ka paspēju, bet vairāk par to, ka pagaidīja.

www.youtube.com/watch?v=NRtvqT_wMeY