Jauna rotaļlieta

Laikam jau esmu brīnišķīga būtne. Var būt, ka man vienkārši veicas. Gāju pirkt veļas mašīnu. Izstaigāju vairākus veikalus. Neviena mani neuzrunāja ar to sajūtu, šitādu gribu. Braucot mājās, nolēmu aiziet uz veikalu, kas tuvāk mājām. Protams, tas jau man jāapmeklē pēdējais nevis pirmais. Sevi vēl par to klusībā nolamāju. Veikalā sāku skatīties veļas mašīnas. Vienas firmas man vairākas iepatīkas. Tas nekas, ka iepriekšējā veikalā arī bija tādas. Sāku runāt ar pārdevēju par to atšķirībām. Tad par piegādi, uznešanu, pieslēgšanu un vecās aizvākšanu. Pēkšņi, man pārdevējs nosauc summu un piedāvā vakarā visu izdarīt. Piekritu. Tāpat par to visu būtu jāmaksā. Pēc vairākām stundām, man vīrieši atveda, uznesa, pieslēdza jauno veļas mašīnu un veco aizvāca. Var jau teikt par naudu dara visu. Tomēr, mēs maksājam par dzīvi. Es esmu priecīga, ka viss notika tik ātri vien kādu četru stundu laikā.