Ne vējš, ne karogs"

Kad mainījās varas un laiki, jukas bija visās sfērās. Atceraties talonu būšanu? :) Pat krūšturi un apenes bija par tiem :D. Gan šņabis, gan cīgas, gan cukurs…

Avīzes un žurnālus tiražēja. Vismaz mēģināja.. kvalitāte papīram bija šausmīga! Grāmatas arī izdeva.. Kādas nu bija, tādas nu bija. Naudas man tolaik diez ko daudz nebija, bet šo to reizi pa reizei nopirku. No nocenotā plaukta. Vienmēr saistījis nocenotais plaukts, jo tur dažkārt var atrast tāāādas pērles! Manās acīs fenomeni, kas citiem liekas štrunti. Kā arī, nu reti man ir kas vajadzīgs no tā gala, kas vajadzīgs visiem. Nē, nu ir jau reizi pa reizei…

Vot..kur paliku. Tātad, tajos juku laikos, taloni gan šķiet jau bija beigušies un iespējams, ka bijām jau šajā politiskajā iekārtā, īsti neatceros, bet tas nav tik svarīgi, jo naudas nebija tāpat un Snickers tirgū maksāja apmēram 30 eiro mūsu konvertācijā… nu ja, tātad es nopirku grāmatu “Ne vējš, ne karogs”. Nocenotajā plauktā. Kā tagad atceros, proporcija mūslaiku naudā apmēram 10 centi! Smieklīgi, vai ne? :D Un tagad paskatoties gūgli, vai kāds vēl zin šo necilo pēc skata grāmatiņu-ierāvu šoku!

http://www.ibook.lv/BD_ne-vejs-ne-karogs-grigorijs-pomerancs.aspx?BID=cb9882f0-2955-4d53-aeb6-64ec47

0da220

Nē, nē! Netaisījos un netaisos pārdot. Kam ieinteresēja, paskatieties, gūglē var atrast izlasīt par brīvu :)

Grāmata domāšanai. Ļoti vienkāršai domāšanai.

Te būs kāds fragments-

“Pamācība par cēloni

Senos laikos Japānā tika lietoti bambusa un papīra lukturīši ar svecēm iekšpusē. Vienam aklam vīram, kurš kādu vakaru ciemojās pie sava drauga, piedāvāja tādu lukturīti atpakaļceļam.

— Man nav vajadzīgs lukturītis, — viņš sacīja. — Man vienalga, vai laukā ir tumšs vai gaišs.

— Es zinu, ka tev nevajag lukturīti, lai atrastu īsto ceļu uz mājām, — viņa draugs atbildēja, — bet, ja tev tāda nebūs, tad kāds cits var uzskriet tev virsū.

Aklais vīrs uzsāka ceļu ar lukturīti rokā, bet drīz vien kāds ieskrēja viņam tieši krūtīs. — Skaties, kur ej! — aklais uzsauca svešiniekam. — Vai tad tu neredzi šo lukturīti?

— Tava svece, brāl, ir nodzisusi, — atbildēja svešinieks.”