Reiz..

Šo pastāstu uzzināju vakar. Īstā stāstītāja, Lonija, jau viņsaulē. Pirms Milleniuma aizgāja.. Lai viņai vieglas smiltis! Notikumi risinājās ap 1925-1930-to gadu. Vārdi aizstāti, apzīmējumi oriģināli, no atstāsta. Nekas jauns un pārsteidzošs.. tik tas apzīmējums, viens…

Meita, istabmeita, kalpone… Tā tika dēvētas sievietes pirmās Latvijas laikā, kuras strādāja pie saimniekiem. Principā-kalpoja.

Lonija agrā jaunībā kalpoja kādās lauku mājās, kur bija tikai saimniece. Parasti bija saimnieks un saimniece. Šajās mājās-tikai saimniece. Liela spēcīga sieviete. Kāpēc nebija precējusies, neviens nezināja. Bet reiz tas atklājās.

Meitas bija vairākas. “Saplēsto krūzi” ziniet? Tā arī dzīvoja, kā aprakstīts.

Meitas vakarēja. Bet viena saimniecei uzticama meita, Anna, reizi pa reizei nozuda. Nepavadīja vakarus kopā ar citām. Kādu dien Annai uzradās brūtgāns. Cerējās abi, kā jau tajos laikos notika. Un nedomājiet, ka dikti kas atšķīrās no mūsdienām tajā ziņā :) Dziņas dzina visos laikos!

Reiz Jāzeps Annai saka, lai viņa vakarā iznākot ārā. Anna atbildēja, ka nevarot. Jāzeps tincinājis, aiz ko ne? Nevarot un viss, Anna atraukusi.

Citvakar Anna gājusi.

Kādvakar Jāzeps atkaliņās aicina Annu. Bet Anna atkal atsaka. Nevarot un viss. Nu kāpēc ne?, Jāzeps lūdzies patiesību zināt. Uz trešo reizi Anna izstāstījusi. Viņa nevarot iet pie Jāzepa, jo esot jāejot uz saimnieci. Ko uz saimnieci?, Jāzeps bolījis acis. Nūū, Annai esot jāmierinot saimnieci. Jāzeps smējies, kā ta šī to varot? Nu kā, apliekot sev apkārt, uzstellējot vīriešu “knapsieriņu”(! vīriešu atribūts) un tā arī darot… Jāzeps vairs nav smējies. Bet piedāvājis, ka lai viņš aiziešot šo reizi. Kā nu bijis kā ne, bet Anna ar Jāzepu apprecējusēs. Un saimniece vienmēr tomēr labā omā bijuse….

Nu, vai 100 gadus vēlāk ir kas savādāk? :)

P.S. Tēmas maiņa-vakar uzgāju jūķūbē smuku Jamiroquai dziesmu-Smile. Enjoy :)

Ne vējš, ne karogs"

Mīksti vārīta ola brokastīs.

citi ieraksti RRAGANA d-grāmatā (~86)

Komentāri

Peteris29: Nu skaisti tak. Pat skaistāk kā par Eloirdāriju un Pūces sirdi uz pleca vienai citai izcilai autori.

2018-02-07 11:46

RRAGANA: Šitā tik siļķe ar biezpienu, a tas stāsts bija zemeņu torte ar putukrējumu. Ilgstoši ēdot tikai vienu vai otru, sāk šķebināt...Ēdot abus pamīšus, rodas ideālais gurmāna garšas apmierinājums :)

2018-02-07 18:56

KostaPinta: Labs pozitīvas pieredzes piemērs (tā notiek, kad cilvēki sadodas rokās un domā tikai labas domas)

2018-02-07 20:28

RRAGANA: :) var teikt arī tā.

2018-02-09 15:07

Maarka_Tvans: Saplēsto krūzi īsti nocitēt nevarēšu, kaut arī ļoti patika.Viss labi aprakstīts un man, kā lauciniekam tuvs.Galveno domu atceros, protams.Nav jēgas kaut ko saplēstu tīt ar šņorēm kopā, ja ir iespēja dabūt veselu.Tīri šī portāla lozungs sanāk...:)

2018-02-07 20:53

RRAGANA: Tā viš i.. Dažkārt saplēstu krūzi labāk izmest mēslainē, ne turēt goda vietā. Tecēs tāpat, lai arī cik ciešiem striķiem vītu. Ne tikai šī portāla lozungs, mūsdienu sabiedriskā doma kopumā par tēmu. Kā tur bija-ēd, dzer, mīli un atkārtot.. Elementāri, bez iespringumiem, pff. Va ne? :) :) :)

2018-02-09 15:13

Maarka_Tvans: Vienīgi ne ar katru sanāk pa īstam tuvam kļūt..Varbūt tas arī liek to krūzi šņorēt.Citādi sanāk, ka atlikumā ir tikai tie, kas krūzes izmetuši un ne uz ko īpašu necer.:)

2018-02-09 20:57

Pārējos 1 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.